Eiropas valstis grib sekot Austrālijai: vai arī Latvijā jāaizliedz sociālie tīkli līdz 16 gadu vecumam?
No šī gada Austrālija kļuvusi par vienu no pirmajām demokrātiskajām valstīm pasaulē, kas ar likumu aizliegusi sociālo mediju lietošanu pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam. Tās piemēram jau grasās sekot Francija un Dānija, smagnēji, bet top arī kopējs Eiropas Savienības regulējums, lai pasargātu jauno paaudzi no kaitnieciska, nevēlama satura, atkarībām un izsmiešanas digitālajā vidē. Vai arī Latvijai būtu jāvirzās uz stingrākiem sociālo mediju lietošanas ierobežojumiem un kādi riski jāpatur prātā?
Austrālijā jaunais sociālo mediju lietošanas likums uzliek par pienākumu tādām platformām kā "Facebook", "Instagram", "TikTok", "YouTube", "Snapchat", "X", "Reddit" un citām bloķēt to lietotāju kontus, kas jaunāki par 16 gadiem. Šiem uzņēmumiem par noteikumu neievērošanu draud desmitiem miljonu lieli sodi. Austrālijas valdība tādā veidā cer aizsargāt bērnus no digitālās vides riskiem – no atkarības, mobinga, uzmākšanās un cita kaitīga un nepiemērota satura.
Austrālijas pēdās tepat pie mums Eiropā vēlas sekot Francija un Dānija – detaļas vēl neskaidras, bet argumenti līdzīgi – bērnu drošība, ko visdažādākajos veidos kompromitē sociālie mediji.
Vai digitālā pilngadība būtu jānosaka arī mums – Latvijā? TV3 Ziņu uzrunātie izglītības iestāžu vadītāji norāda, ka tas ir pareizais virziens, taču pastāv arī ne mazums zemūdens akmeņu.
"Sūtīt ziņas negatīvas, ietekmēties no negatīvām ziņām, kas ir tīklos, saņemt par sevi negatīvas lietas, tas ir tas, kas būtu jāieroebžo. Bet noteikti būtu jāskatās dažu valstu virzienā, kuras jau to ievieš. Iespējams, nedaudz jānogaida un jāskatās pēc tās viņu pieredzes, jo, manuprāt, tur varētu būt, kā jau visām aizliegtām vielām – arī citi riski."
Jaunieši, kuriem dažādas sociālās platformas jau ir iemīļotas, meklēs veidus, kā apiet aizliegumus. Turklāt ne jau viss saturs tajās ir negatīvs. Direktore min, būtiskāk par aizliegumu, ir audzināt jaunu paaudzi, kas nav atkarīga dažādām platformām.
"Domāt par to, nevis lai aizliegtu šobrīd, nu tā teikt – vienā brīdī kaut ko kā ar nazi nogriežam jaunietiem, kuram tas jau ir ierasts un kuram tā jau ir ierasta lieta, bet vairāk tieši orinetēties uz jaunāka vecuma skolēniem, pirmsskolas bērniem. Audzināt šo sabiedrību tādu, kurā šo sociālo tīklu lietošanai nav tik liela loma, nav tiek liela tieksme pēc."
Rīgas Daiļamatnicības pamatskolas direkotre norāda, ka jau šobrīd, piemēram, pastāv vecuma ierobežojums saziņas vietnei "Whatsapp" – to drīkst lietot tikai no 13 gadu vecuma. Taču realitāte ir pavisam cita – jau daudz agrākā vecumā bērni to lieto. Tas nozīmē – vecāki to ir ļāvuši. Līdzīgi varētu izvērsties situācija ar citu platformu aizliegumu – ja vecāki tomēr atļaus, tad skolotājs būs kontroliera lomā.
"Ierobežojumu vajag, bet tā cīņa būs ļoti grūta! Jo šobrīd jau mēs esam aizgājuši, ka viņi lieto, un tad sanāks tagad, ka skola būs tā vieta, kur cīnīsies, lai viņš to nelietotu. Es domāju, ka te sabiedrībai kopīgi jāstrādā, vecākiem un skolai kopīgi tie risinājmi."
Direkotre uzsver – nepiemērots saturs var atstāt ļoti postošu ietekmi uz nenobriedušu prātu. Turklāt, ja kaut reizi līdzīga informācija skatīta, sociālo tīklu alogortimi tos piespēlē bez mitas.
"Mēs nevar izbēgt vispār no mediju lietošanas, mums ir jāmāca! Bet tajā pašā laikā otrs ir – kā tad tas jaunieties iemācīsies tos medijus lietot? Tas arī ir jautājums! Ja mēs viņam līdz 16 gadiem aizliegsim, tad 16 gadi ir tas vecums, kad viņš varētu atkal mācīties lietot. Tur ir varbūt jādomā, kuras platformas drīkst, kuras nedrīkst. Bez interneta vairs neko, viņi komunicē tajā vidē."
Latvijā šobrīd ir ieviesti viedtālruņu lietošanas aizliegumi 1.-6.klašu skolēniem. Rīgas 64.vidusskola spērusi vēl vienu soli tālāk un telefonus ir liegusi izmantot arī vecākiem jauniešiem.
"Mēs esam skolā lēmuši arī par augstāku šo līmeni, arī no 7.-12. klasei ierobežot šo telefonu lietošanu, kas vienā ziņā redzam – nes rezultātu. Skolēni socializējas, skolēni izdomā citus laika aizpildīšanas veidus vai atgriežas pie grāmatu lasīšanas vai citādākām rotaļām. Bet, protams, ka ir arī skolēni, kuri nespēj no tā tikt ārā, un tad tas ir tas darbs, ko darām tālāk. Domāsim, kā novērst viņu domas no šīs te atkarības."
Edgars Zīverts norāda, ne jau pašas tehnoloģijas ir kaitīgas, bet tajās pieejamais saturs, un ja tas ir kaitējošs bērnu un jauniešu mentālajai veselībai – jādomā, kā to ierobežot. Šobrīd Eiropas Savienībā tiek aktīvi diskutēts par iespējām noteikt vecuma ierobežojumu piekļuvei sociālajiem tīkliem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
