Sociālo tīklu aizliegums Austrālijā: miljoni kontu dzēsti, bet pusaudži atrod apkārtceļus

Aizliegums stājās spēkā 2025. gada 10. decembrī, un kopš tā laika sociālo tīklu platformas ziņo par plašu nepilngadīgo lietotāju kontu slēgšanu. Taču intervijas ar pusaudžiem, vecākiem un pētniekiem raisa jautājumu – vai aizliegums patiesībā darbojas?

Dzēsti 4,7 miljoni kontu – bet cik bērnu tas skar?

Austrālijas interneta regulators norāda, ka kopš aizlieguma spēkā stāšanās slēgti aptuveni 4,7 miljoni kontu, kas piederējuši bērniem līdz 16 gadu vecumam. Tie bijuši tādās platformās kā "TikTok", "Instagram", "Snapchat", "YouTube", "X", "Twitch", "Reddit" un "Threads".

Tomēr pētnieki brīdina – šis skaitlis var būt maldinošs, jo daudzi pusaudži izmanto vairākus kontus dažādās platformās.

Sidnejas Universitātes pētnieks Timotijs Koskijs uzsver, ka pagaidām nav skaidrs, cik bērnu patiesībā ietekmēti. "Skaitļi rāda, ka ir slēgts ļoti liels kontu skaits – vairāk nekā 4,7 miljoni dažādās platformās. Taču daudziem jauniešiem ir konti vairākās vietnēs. Cik bērnu patiesībā ietilpst šajā skaitlī, mēs droši nezinām," viņš skaidro.

Pēc Koskija domām, pagaidām nav arī pierādījumu, ka riskanta uzvedība tiešsaistē būtu mazinājusies – iespējams, tā vienkārši pārmigrējusi citur.

"Nav nekādas reālas atšķirības"

Daļa vecāku norāda, ka aizliegums ikdienā būtiskas izmaiņas nav nesis. Keita Gotema, kuras dēli Ašers (13) un Iliass (16) uzauguši digitālajā vidē, "Euronews" saka: "Visi vecāki, ar kuriem esmu runājusi, saka – nav nekādas reālas atšķirības."

Ašers pats demonstrē, cik vienkārši iespējams atgūt piekļuvi aizliegtām lietotnēm, piemēram, apmānot "Snapchat" sejas vecuma noteikšanas sistēmu."Man vienkārši jārada grumbas," viņš paskaidro.

Pusaudzis Ašers Patrikioss atklāj, ka instrukcijas, kā apiet aizliegumu, izplatījušās ļoti ātri.

"Pirmajā dienā, kad aizliegums stājās spēkā, man atsūtīja dokumentu ar skaidrojumu, kā to apiet," viņš saka. "Tam īsti nav jēgas, jo viņi vienkārši atradīs citus veidus."

Vai aizliegums padara interneta vidi drošāku?

Rietumaustrālijas Universitātes profesore Ketrīna Modeki brīdina, ka aizliegums var radīt viltus drošības sajūtu, kamēr tehnoloģiju uzņēmumi joprojām netieši iesaista jauniešus un vāc datus. "Šie apiešanas veidi var nozīmēt, ka bērni internetā nonāk ar vēl mazāku uzraudzību," uzsver Modeki.

Viņa norāda, ka bērni var sākt izmantot mazāk regulētas platformas vai kļūt noslēgtāki, slēpjot savu tiešsaistes darbību. "Ja bērni zina, ka viņiem nevajadzētu būt tiešsaistē, viņi daudz retāk ziņos vecākiem vai aizbildņiem par kaitīgu pieredzi," viņa piebilst.

Austrālijas likums izpelnījies plašu starptautisku uzmanību, un, piemēram, Dānija jau apsver līdzīgu ierobežojumu ieviešanu. Tomēr pētnieki uzsver – secinājumus izdarīt vēl ir pāragri.

"Parasti pirmais nopietnais izvērtējums notiek pēc sešiem mēnešiem. Es aicinātu citas valstis un politikas veidotājus, kuri ir ļoti entuziastiski par šo ideju, pagaidīt uz datiem," saka Modeki.