Vai Latvijai jāseko Austrālijas piemēram un bērniem jābloķē sociālie tīkli? Komentē eksperts

Eiropas Parlamenta rosinājums paredz, ka sociālie tīkli, mākslīgā intelekta boti un video dalīšanās platformas bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem, tiek liegti. Ja bērns sasniedzis 13 līdz 16 gadu vecumu, tīklus drīkst lietot tikai vecāku uzraudzībā.

The European Parliament wants to introduce an EU-wide minimum age of 16 to access social media.

MEPs say that 16 should also be the minimum age for video platforms and AI companion chatbots, while 13- to 16-year-olds could have access with their parents’ consent.

— European Parliament (@Europarl_EN) November 28, 2025

Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis portālam "tv3.lv" norāda, ka jautājums par to, kā bērni un jaunieši ikdienā lieto sociālos tīklus, ir ļoti aktuāls arī Latvijā. "Gan mēs, gan arī "Drošsinternets.lv" ar katru gadu saņemam arvien vairāk ziņojumu par bērnu tiesību pārkāpumiem interneta vidē. Pārkāpumi notiek kā izglītības iestādēs, kā arī ārpus tām," telefonintervijā portālam "tv3.lv" norādīja Cekulis. "Skaidrs, ka ir jārunā par drošību. Šis jautājums ir aktuāls visā pasaulē".

Diskusija par bērnu un jauniešu drošību interneta vidē, tostarp sociālajos tīklos, Latvijā patlaban norit drīzāk starppersonu līmenī, tā vērtē Cekulis. Arī portāls "tv3.lv", vēršoties pie Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas, pārliecinājās, ka jautājums par to, vai liegt Latvijā bērniem piekļuvi sociālajiem tīkliem, šobrīd netiek apspriests politiskajā līmenī. Pretēja situācija ir Igaunijā.

Tur jautājums, vai bērniem liegt patstāvīgi, bez vecāku uzraudzības lietot sociālos tīklus, pēc deviņu deputātu rosinājuma nonāca parlamentā. Tieslietu un digitālo lietu ministre Līsa Pakosta sabiedriskajam medijam ERR sacīja, ka Igaunija šo pieeju neatbalsta. Ministre uzskata – tā vietā, lai ieviestu vecuma ierobežojumus un sodus, uzmanība jāpievērš tam, lai platformas ievērotu Eiropas Savienības tiesību aktus. "Es uzskatu, ka daudz efektīvāk ir fokusēties uz jaunu cilvēku izglītošanu par riskiem – tas jādara skolās un bērnu audzināšanas procesā mājās," norādīja ministre.

Estonia does not want to ban young people from social media following EU proposal#Estonia https://t.co/MbmA8AEtFd

— ERR News (@errnews) December 3, 2025

Arī Bērnu aizsardzības centra pārstāvis Ako Kārlis Cekulis pārliecināts, ka Eiropas Savienības virziens, prasot atbildību no digitālajām platformām, lai tās ievēro likumā noteiktu, ir vispareizākais. "Šobrīd esošā sistēma, kas teorētiski identificē sociālā medija lietotāja vecumu, pirms ļauj cilvēkam tajā reģistrēties un izmantot, nav efektīva," par riskiem, kas rodas bērniem, lietojot sociālos tīklus, teic Cekulis.

Viņš atsaucas uz pētījumiem. Tie liecina – visā pasaulē 85% četrgadīgu bērnu ikdienā izmanto "Youtube". Tas nozīmē, ak vecuma ierobežojums, proti, liegums platformu lietot bērniem, kas jaunāki par 13 gadiem, realitātē nestrādā. "Tātad vecāki to neievēro un bērni to neievēro. Lielas cerības ir uz digitālo identitātes maku, ko Eiropas Savienībā ieviesīs, sākot no nākamā gada. Tas varētu palīdzēt ieviest vecuma ierobežojumus sociālo tīklu lietotājiem," cerības pauž Cekulis. Viņš paskaidro, ka digitālais identitātes maks, kas saturēs visus cilvēkam piederošos personu apliecinošos dokumentus, vieglāk ļaus noteikt lietotāja vecumu. Speciālisti ārkārtīgi cer, ka tad bērni vairs netiks klāt pornogrāfiskam saturam.

Pornogrāfija pieejama arī bērnudārzniekiem

Cekulis norāda, ka iespēja bērniem piekļūt pornogrāfiska satura materiāliem internetā Latvijā ir nopietna problēma. Centram ir zināmi konkrēti gadījumi, kad bērnu dārza vecuma bērni bija piekļuvuši pornogrāfijai un imitēja internetā redzēto pirmsskolas izglītības iestādē.

Ako Kārlis Cekulis

Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors

"Piekļuve pornogrāfiskiem materiāliem ietekmē bērnu darbības, rīcību, psihi, izpratni par robežām. Rada vecumam neatbilstošu priekšstatu par seksuālām attiecībām. "TikTok", "Youtube" un citi sociālie mediji – tas ir milzīgs satura apjoms. Turklāt sociālo mediju algoritmi kļūst agresīvāki un agresīvāki. Astoņus deviņus gadus vecam bērnam, kurš ir liels "TikTok" patērētājs, šāds saturs var radīt depresiju, trauksmi un palielināt risku bērnam kļūt antisociālam."

Tajā pašā laikā Bērnu aizsardzības centra pārstāvis ir kategoriski pret sociālo tīklu lietošanas aizliegumu bērniem un jauniešiem. Viņš uzsver, ka sociālajiem medijiem ir liela pievienotā vērtība – jaunieši ar to palīdzību iesaistās dažādās grupās, un šādi apgūst būtiskas sociālās prasmes. "Pilnīga izolēšana no sociālo mediju vides nav risinājums," uzsver bērnu tiesību speciālists. "Ko mēs pēc tam darīsim ar bērniem, kuri sociālos tīklus sāk izmantot tikai 16 gadu vecumā?"

Austrālija nav labākais piemērs

Bērnu aizsardzības centrs patlaban ir daļa no starptautiska tīkla, kura dalībnieki no visas pasaules regulāri tiekas, lai apspriestu bērnu drošības jautājumus un tostarp sociālo tīklu lietošanu. Nesenās tikšanās laikā Austrālijas pārstāvji pauduši savas bažas, kā liegums bērniem lietot sociālos tīklus vēlāk ietekmēs viņu psihi. "Pētījumi liecina, ka sociālo mediju un ierīču atņemšana bērniem un jauniešiem ir nesamērīgs sods. Jaunieša un bērna piesaisti digitālajām ierīcēm var salīdzināt ar vēl vienu, papildu roku. Atņemot ierīces, šī roka tiek nogriezta," vērš uzmanību Cekulis.

Austrālijā, kā norāda speciālists, likumdošana nepietiekami gādā par bērnu drošību internetā. Aizliegums lietot sociālos tīklus neliedz piekļuvi onlaina datorspēlēm. Mūsdienās tā ir vēl viena socializēšanās forma bērniem un jauniešiem"Onlaina spēlēs notiek savstarpēja saziņa, notiek sazvanīšanās. Un komunikācija nereti ir vardarbīga," vērš uzmanību speciālists. Viņš arī atgādina, ka jaunieši saziņai internetā var izmantot arī citus rīkus – e-pastus, "Zoom" un vēl citas platformas. "Ir skaidrs, ka mums jāmeklē nevis ierobežojumi, bet izglītošanas formas," pārliecināts Cekulis. Viņš arī uzskata: tā kā jauniešiem Latvijā un Eiropā izveidojusies tik spēcīga emocionāla piesaiste sociālajiem tīkliem, tad lēmumu par ierobežojumiem likumdevēji nedrīkst pieņemt bez pašiem jauniešiem. Arī viņi šajā diskusijā obligāti jāiesaista.

Kā Latvijai jārīkojas?

Bet kā Latvijai būtu jārīkojas? Cekulis uzskata, ka galvenais uzsvars jāliek uz sociālo platformu veidotāju un vecāku atbildību. Politikas veidotājiem vairāk jākoncentrējas uz prevenciju un izglītošanu par interneta vidi. "Piemēram, nodrošināt, ka bērniem, kas jaunāki par 18, pornogrāfija vispār nav pieejama," savu redzējumu pauž Bērnu aizsardzības centra pārstāvis.

Ne mazāk svarīga ir vecāku loma. Pieauguši, paši to neapzinoties, sociālos medijus ikdienā patērē vairāk par bērniem, tai pašā laikā savas atvases par to nosoda.  "Vecākiem būtu jāzina un jāspēj bērniem skaidrot par medijpratību, kritisko domāšanu un vardarbības riskiem interneta vidē. Svarīgi, lai bērnus un jauniešus par riskiem internetā izglītotu arī mācību iestādēs, sākot ar bērnudārzu," teic Cekulis.

Vecākiem vairāk jāiesaistās sarunās ar bērniem, izvaicājot, kā viņi jūtas interneta vidē un kas liek justies nedroši. Vecākiem jāseko līdzi, kā bērni un jaunieši lieto digitālās ierīces, kādas spēles viņi onlainā spēlē, kādos čatos uzturas. "Jaunieši ļoti labprāt runā par savu dzīvi onlainā un runā par to ļoti daudz," pārliecināts Cekulis.

Kur vērsties pēc palīdzības, ja pietrūkst zināšanu, kā lietot sociālos medijus droši? Cekulis iesaka zvanīt uzticības tālrunim 112, vai arī meklēt palīdzību biedrībā "Drošsinternets.lv".