"Neviena meitene nav ne sūtīta, ne aizbraukusi." Latvijas modeļu aģentūras vadītājs komentē Epstīna lietu

Notiesātā un mīklainos apstākļos mirušā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas materiāli jau gadiem piesaistījuši lielu uzmanību, bet ASV Tieslietu ministrijas pirms dažām dienām publicētie jaunākie vairāk nekā trīs miljonu lappušu dokumenti izraisījuši patiesi milzu rezonansi starptautiski.

Vienlaikus dokumentos minēti ne tikai pasaules ietekmīgo cilvēku vārdi, bet vairākos simtos gadījumu – arī Latvija un Rīga.

Elektroniskā pasta sarakstes un citi dokumenti liek manīt, ka Epstīnam ne tikai bijusi interese par potenciālu upuru vervēšanu mūsu valstī, bet arī par to, ka viņš, iespējams, varētu būt bijis Latvijā personīgi. Starp lietas materiāliem atrodamas arī Latvijas sieviešu pasu fotogrāfijas.

Starp dažādajiem materiāliem arī konkrēti rekvizīti, piemēram, aviobiļetes uz un no Rīgas, kā arī viesnīcu rezervācijas galvaspilsētā. Noprotams, ka, tā teikt, Epstīna lokam iecienītākā vieta bijusi starp Doma un Pils laukumiem esošā "Grand Palace Hotel". Tās vārds materiālos visbiežāk.

Latvijas vārds šajos failos datējams plašā periodā no 2001. līdz pat 2018. gadam, bet lielākā daļa dokumentu saistāma ar aptuveni 2007. gadu, laiku, kad Rīgai bija gana neslēpta slava kā tā saukto sekstūristu iecienītam galamērķim.

Lasi arī: Lidojumi, viesnīcas, sūtījums Pļavniekos. Jaunajos Epstīna dokumentos figurē Rīga

Materiālos atrodami arī latviešu modeļu vārdi un modeļu aģentūru nosaukumi un sarakstes, kas vedina domāt par Epstīna operācijas saitēm ar šo industriju Latvijā.

Vienā vēstulē pieminēts arī nozares smagsvars, aģentūras "Natalie" vadītājs Ēriks Meisāns. Viņš TV3 Ziņām uzsver, ka reiz ap 2011. gadu, jau šis jautājums pacēlies, bet pēc tam atkal noplacis. Tagad nekas neesot mainījies – nozarē sastopot ļoti daudzus cilvēkus.

"Neviens jau nepiesakās "Es meklēju meitenes, lai sūtītu uz Epšteina salu". No visa tā tikai divos gadījumos izrādījās, ka tie cilvēki pazīst Epšteinu. No tiem simtiem, ar ko es satikos. (..) Neviena meitene nav ne sūtīta, ne aizbraukusi. Tas ir svarīgi," norāda Meisāns.

Nedz tolaik pašā nozarē esot par šādām aizdomām runāts, nedz Meisāns ticot, ka tiešām kāda aģentūra būtu bijusi gatava tik ļoti riskēt ar savu reputāciju: "Tas atstāja tādu ēnu. Tagad tie vecāki [saka] "Labi, ka mana meita neaizgāja uz turieni" – pilnīgi bez pamata! Grauj vienu normālu industriju!"

Pagaidām vēl grūti ieskicēt, kādas varētu būt sekas visos līmeņos daudz apspriestajiem Epstīna failiem. Arī pirmdien Rīgas pilī tas bijis pirmais jautājums, ko aktualizējis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, tiekoties ar augstākajām tieslietu sistēmas amatpersonām. Būšot atsevišķa pārbaude.

"Apkopot, kāda informācija vispār ir pieejama, kāda ir saistība ar Latviju, arī pārliecināties… Notikumi ir seni. Iespējams, kāds no šiem notikumiem kādā izmeklēšanā ir vērtēts. Tātad tāda daudzpusīga pārbaude, kur arī prokurors izdarīs secinājumus, kāds ir nākamais solis. Vai tur ir sākams kriminālprocess, veicama izmeklēšana par vienu vai vairākiem gadījumiem," norāda ģenerālprokurors Armīns Meisters.

Šajā pārbaudē arī tikšot lemts, vai ir pamats prasīt papildu informāciju no ASV likumsargiem.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) aicina sabiedrību ziņot, ja ir kas zināms, un uzsver – noilgums šādiem nodarījumiem iestājas tikai 20 vai pat 30 gadu pēc cietušās personas pilngadības sasniegšanas. Saeimā šobrīd arī iesniegts priekšlikums, lai nākotnē šie termiņu būt vēl ilgāki.

"Šobrīd mēs kā sabiedrība redzam, cik daudz Latvija ir bijusi iesaistīta. Man tas kā mammai bija šoks. Es visas šīs brīvdienas pētīju šos failus, arī krimināllikumu. Kā jau teicu, es jau iepriekš esmu nākusi ar priekšlikumu, ka šie noilgumi ir jāpaildzina. Bieži vien bērni, pārdzīvojot bērnībā šādas zvērīgas traumas, to noslēdz savā atmiņā un atceras tikai vēlākā, pieaugušā vecumā," pauž ministre.

Tās gan varētu nebūt vienīgās politiskās izmaiņas. Tāpat arī Saeimā izskan, ka, iespējams, jāpārskata modeļu aģentūru regulējums.