Pie viņa loga mētājās grāmata "Šņabja vēsture" – nav grūti iztēloties, kas te notika

"Šņabja vēsture" un "Alkoholisku dzērienu izgatavošana mājas apstākļos". Šādas divas grāmatas mētājas pie ēkas kopā ar citām apdegušajām sadzīves mantām. Kaimiņi stāsta, ka dzīvokļa īpašniekam ne velti tāda lasāmviela – viņš mīlējis iedzert un mēdzis smēķēt iekštelpās. Notikušais vietējiem nav pārsteigums.

Kaimiņiene no blakus dzīvokļa stāsta, ka brīdī, kad ugunsdzēsēji uzlauzuši durvis, degušā mitekļa saimnieks bijis pie samaņas.

Durvju uzlaušanu redzēja arī zem degošā mitekļa dzīvojošais kaimiņš. Viņš pirms glābēju ierašanās bija dzirdējis skaļus būkšķus. Domājis, ka vīrietis augšstāva pārbīda mēbeles.

"Es stāvēju tur, tajā laukumā, zemāk. Nu, un tā, paskatījos, kas tur notiek – redzu, ka uz grīdas ir uguns. Uz grīdas bija uguns, un tur kāds gulēja. Es nezinu, kas tur gulēja – vai kaimiņš, vai kāds cits," stāsta kaimiņš no apakšējā stāvā esošā dzīvokļa.

Viņš turpina: "Runā, ka viņš ir smagā stāvoklī. (..) Es nezinu, vai viņš bija piedzēries vai ne. Es nevaru teikt, es neredzēju. (..) Bet tas, ko es redzēju no augšas – viņš gulēja uz grīdas. Un uguns bija uz grīdas. (..) Atklāta liesma.

Glābšanas darbi aizņēma trīs stundas un kopumā izdega 30 kvadrātmetru plašas telpas. Kaimiņi bija nobažījušies vai dzēšanas darbos izmantotais ūdens nenopludinās citus mitekļus.

"Man četrās vietās bija noplūde. Nu, veiksmīgi, veiksmīgi… Es jau domāju zvanīt apdrošināšanas kompānijai, bet pa stūriem tecēja, tā kā principā malači, puiši. Ugunsdzēsēji operatīvi strādāja. Un es teikšu, ka nenolēja, jo tur iegāja, paskatījās – tur nekā nav. Kaimiņš bija darbā. Viņš man zvanīja vakarā. Jautāja – vai durvis nav izlauztas? Es saku: nē, stāv tavas durvis," teic apakšstāva kaimiņš.