Slovākijas ciemats noguris no tūristiem – iedzīvotāji vēlas atteikties no UNESCO statusa
Katru gadu, kad UNESCO paziņo par jaunajiem objektiem, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā, tas kļūst par nozīmīgu notikumu. Šāds statuss nozīmē ne tikai lielāku aizsardzību, bet gandrīz garantētu tūristu pieplūdumu. Taču ne visur tas tiek uzskatīts par svētību, raksta "Euronews".
Vlkolīneca, neliels ciemats Slovākijā, aptuveni trīs stundu brauciena attālumā no Bratislavas, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauts jau 1993. gadā. Tas tiek slavēts kā viens no vislabāk saglabātajiem Centrāleiropas tradicionālajiem ciematiem ar koka guļbūvēm un zvanu torni, kas datēts ar 1770. gadu.
Katru gadu Vlkolīnecu apmeklē ap 100 000 tūristu, taču daļa vietējo iedzīvotāju uzskata, ka šī popularitāte rada vairāk problēmu nekā ieguvumu.
"Mēs dzīvotu labāk, ja UNESCO mūs svītrotu no saraksta," Slovākijas laikrakstam "Denník N" sacīja kāds vietējais iedzīvotājs.
Ciemata idilliskajā galvenajā ielā arvien biežāk redzamas zīmes ar uzrakstiem "Privātīpašums" un brīdinājumi par fotografēšanas aizliegumu. Vietējie sūdzas, ka apmeklētāji nereti ignorē iedzīvotāju privātumu, uztverot ciematu kā brīvdabas muzeju, nevis dzīvu apdzīvotu vietu.
Lai gan tūristu plūsma sniedz ienākumus, daļai iedzīvotāju pastāvīgā uzmanība un cilvēku plūsma kļuvusi apgrūtinoša.
Kopš Pasaules mantojuma programmas izveides 1978. gadā, UNESCO no saraksta svītrojis tikai trīs objektus:
Arābijas oriksa rezervātu Omānā;
Drēzdenes Elbas ieleju Vācijā;
Liverpūles jūras tirdzniecības pilsētu Apvienotajā Karalistē.
Visos šajos gadījumos iemesls bija jauni infrastruktūras projekti vai apbūve, nevis vietējo iedzīvotāju vēlmes. Piemēram, Drēzdenes Elbas ieleja statusu zaudēja pēc Valdšleshenas tilta izbūves.
UNESCO pārstāvis, komentējot situāciju Vlkolīnecā, norāda, ka organizācija ir gatava palīdzēt valstīm un vietējām kopienām risināt pārvaldības problēmas.
"Kad objekts ir iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, UNESCO ir gatava palīdzēt dalībvalstīm gan nacionālā, gan vietējā līmenī, ja rodas grūtības tā apsaimniekošanā," norādīja UNESCO pārstāvis.
Viņš uzsvēra, ka Vlkolīnecas gadījumā tūristu skaita pieaugums vairāk saistīts ar globālajām ceļošanas tendencēm, nevis tieši ar UNESCO statusu, kas piešķirts pirms vairāk nekā 30 gadiem. "UNESCO ir izstrādājusi īpašus rīkus tūrisma spiediena pārvaldībai Pasaules mantojuma objektos un veicina dialogu starp atbildīgajām institūcijām un vietējām kopienām, lai aizsargātu objekta izcilo vērtību, vienlaikus respektējot iedzīvotāju vajadzības un labklājību."
