Nostrādā 80–85% gadījumu: Latvijā aizvien tiek uzlabota šūnu apraides darbība
Kopš Latvijā ieviesta šūnu apraide, tā izmantota jau 10 reizes, lai brīdinātu iedzīvotājus par potenciāli bīstamām situācijām. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks, ģenerālis Mārtiņš Baltmanis, TV3 raidījumā "900 sekundes" skaidro, kā tiek pieņemti lēmumi par paziņojumu izplatīšanu un cik veiksmīgi sistēma līdz šim darbojusies.
Šūnu apraide ir cieši sasaistīta ar lietotni "112 Latvija" – brīdī, kad tiek aktivizēta šūnu apraide, automātiski paziņojums nonāk arī lietotnē. Tomēr paziņojumi netiek sūtīti visā valstī vienlaikus, ja tam nav pamata. "Šūnu apraide tiek aktivizēta konkrētās teritorijās, kur sasniegti noteikti kritēriji," uzsver Baltmanis.
Kā piemēru viņš min neseno stipro salu. Kritēriji šādiem brīdinājumiem noteikti sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru – ja gaisa temperatūra pazeminās zem -25 grādiem, tiek pieņemts lēmums par iedzīvotāju apziņošanu. Tā kā stiprais sals nebija visā Latvijā, arī brīdinājumi tika izplatīti tikai konkrētos reģionos.
Tieši tas izskaidro, kāpēc daļa iedzīvotāju šūnu apraides paziņojumus nav saņēmuši. Sociālajos tīklos nereti parādās jautājumi, kāpēc, piemēram, Rīgā brīdinājums nav atnācis, taču pēdējās aktivizācijas galvenokārt skārušas Latgali un daļu Zemgales, nevis galvaspilsētu.
Vērtējot sistēmas darbību kopumā, VUGD secina – šūnu apraide nostrādā aptuveni 80–85% gadījumu. Tas ir labs rādītājs, tomēr mērķis ir vēl augstāka sasniedzamība. "Protams, mēs gribētu redzēt rādītājus virs 90%," atzīst Baltmanis.
Pēc novembrī veiktās pārbaudes VUGD kopā ar Iekšlietu ministriju, Informācijas centru un operētājsistēmu izstrādātājiem rosinājuši būtisku uzlabojumu – lai šūnu apraides paziņojumi visos telefonos būtu ieslēgti pēc noklusējuma, tostarp pēc programmatūras atjauninājumiem. Tas ļautu sasniegt vairāk cilvēku arī tajos gadījumos, kad lietotāji paši iestatījumos funkciju nav aktivizējuši.
Vienlaikus jāņem vērā arī tehniskie aspekti – mobilo sakaru torņi bieži atrodas tuvu viens otram, un gadījumos, kad viena šūna nenostrādā, signālu var pārņemt cita, tāpēc reālā sasniedzamība var būt pat augstāka, nekā rāda statistika. Precīzu datu par to, cik paziņojumu nonāk līdz gala ierīcēm, VUGD rīcībā gan nav.
"Kopumā šūnu apraides rādītāji ir labi, taču mēs turpinām darbu, lai sistēma būtu vēl uzticamāka," uzsver VUGD priekšnieks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
