Epstīna skandāla dēļ atkāpusies prominenta Norvēģijas vēstniece

Vēstniecība norādījusi uz "nopietnu spriestspējas kļūdu" izvērtēt savu saistību ar nelaiķi, seksuālo noziedznieku Džefriju Epstīnu, pieaugot skandālam visā Eiropā un arī Ziemeļvalstīs.

Norvēģijas Ārlietu ministrija nedēļas ieskaņā atstādināja Jūlu no vēstnieces amata Jordānijā un Irākā, turpinoties iekšējai izmeklēšana par viņas saistību ar Epstīnu, norādes uz Jūlas saikni ar dzimumnoziedznieku atklājušās plašajā ASV valdības publiskotajā failu kopumā.

"Jūlas saziņa ar notiesāto dzimumnoziedznieku Epstīnu atklājusi nopietnu spriestspējas kļūdu. Šis gadījums sarežģī iespēju atjaunot uzticību, kas nepieciešama, lai pildītu pienākumus," sacījis Norvēģijas Ārlietu ministrs Espens Barts Eidens.

66 gadus vecā Jūla iepriekš pārstāvējusi Norvēģiju kā vēstniece Izraēlā, Lielbritānijā un Apvienoto Nāciju organizācijā.

Svētdien, 8. februārī, Lielbritānijā atkāpās premjerministra Kīra Stārmera administrācijas vadītājs Morgans Makvīnijs. Viņš norādījis, ka uzņemas atbildību par Stārmeram doto ieteikumu iecelt Pīteru Mandelsonu vēstnieka amatā ASV, neskatoties uz plaši zināmajām Mendelsona saitēm ar Epstīnu.

Jūlas advokāts sacīja, ka viņa brīvprātīgi atkāpusies no amata, jo pašreizējā situācija viņai neatļauj veikt darba pienākumus.

Jūla un Rēds-Larsens atpazīstamību ieguva, kļūstot par daļu no nelielas diplomātu grupas, kura laikposmā no 1993.–1995. gadam virzīja Oslo vienošanos noslēgšanu. Tā tolaik tika uzskatīta par izrāvienu konfliktā starp Izraēlu un palestīniešiem, lai gan miers joprojām nebija sasniedzams.

Arī vairākiem citiem ievērojamiem norvēģiem bija saikne ar Epstīnu, tostarp kroņprincesei Metei-Maritai, kura piektdien, 6. februārī, vēlreiz atvainojās pils izplatītā paziņojumā, īpaši viņa atvainojās karalim un karalienei.