Reformēs miljardos mērāmos valsts tēriņus; Saeimā izmaiņas iepirkuma likumā
Pamatīga reforma plānojas tajā, kā valsts tērē nodokļu maksātāju naudu. Runa ir par publiskajiem iepirkumiem, kur ik gadu apgrozās miljardos eiro mērāmas summas. Vērienīgās iecerētās izmaiņas šodien skatīja Saeimā. Jaunajai reformai vajadzētu atvieglot birokrātiju un vairot konkurenci, bet Valsts kontrole brīdina arī par riska elementiem.
No printera papīru sagādes ministriju birojiem līdz autoceļu remontiem un lielām sabiedriskām celtnēm. Publiskais iepirkums Latvijā ir milzīgs, 2024. gadā, pat atmetot vienreizēju "Rail Baltica" trases darbu pasūtījumu, caur ministrijām, citām iestādēm, pašvaldībām, valsts un vietvaru pārvaldītām kapitālsabiedrībām izplūda vairāk nekā pieci miljardi eiro. Faktiski trešdaļa valsts budžeta izdevumu. Šī joma ilgstoši kritizēta kā birokrātiska un dārga.
Apkopots, ka ceturtajā daļā iepirkumu piesakās tikai viens pretendents, tātad nav konkurences, un kopumā pie publiskajiem pasūtījumiem vispār tiek tikai 2,4% Latvijas uzņēmumu. Piektdaļā iepirkumu viss darbs vējā, tos nācies pārtraukt un sākt visu no jauna.
Pērn vasarā Finanšu ministrija izziņoja vērienīgus reformas plānus jau ilgi iesīkstējušai sistēmai, lai šajos procesos ietaupītu ne tikai laiku, bet arī naudu. Tagad jau tas viss ticis līdz likumdevējiem.
Saeimā konceptuāli jeb pirmajā lasījumā konkrētā reforma jau atbalstīta. Tagad likumprojektā iesniegti vairāk nekā 80 priekšlikumu, un tos vētī parlamenta Budžeta komisijā.
Tās sēžu zāle šodien stāvgrūdām pilna. Milzu interese par sagaidāmajām izmaiņām. Jau bez deputātu rosinājumiem reformā bija ļoti daudz grozījumu. Starp galvenajiem – plašāka informācija par pasūtījumiem, vairāk centralizēti iepirkumi valsts pusē, tai skaitā mēbelēm, elektroenerģijai, degvielai, kā arī pielaidīgākas prasības pretendentiem. Uzņēmēji tieši uzsver, ka reformai jākalpo ne tikai administratīvā sloga mazināšanai, bet arī konkurences veicināšanai.
"Ir jābūt šai atklātībai no pirmā centa, bet nevis tikai uzraudzībā, bet arī, lai nodrošinātu iespēju piedalīties. Vienkāršoti sakot, ir jābūt vienam sludinājumu dēlim, kurā uzņēmēji var saprast, kādas iespējas valsts piedāvā."
Faktiski visi iesaistītie piekrīt, ka šajā jomā nepieciešamas vērienīgas pārmaiņas, bet lielākās diskusijas ir par to, cik vaļīgākas padarīt birokrātijas spīles iepirkumos. Izmaiņas, piemēram, arī paaugstinātu daudz apspriestos, tā sauktos, iepirkumu sliekšņus.
Vienkāršiem vārdiem, turpmāk lielākas summas publiskos iepirkumus varētu iztērēt, tā teikt, pavisam vienkāršotā procedūrā. Vispārīgi šis slieksnis būtu 143 tūkstoši eiro, publiskiem būvdarbu līgumiem – pat virs pieciem miljoniem.
"Es neteikšu, korupcijas, bet arī negodprātīgas rīcības vai neētiskas rīcības risks tomēr pieaug. Varbūt attiecībā uz būvniecības nozari tomēr jāspēj kaut kā vienoties par kaut kādu maziņu birokrātiju, kas skaitītos."
"Protams, ka riski šai sistēmā vienmēr būs, jo, kur ir nauda, tur noteikti riski. Un jautājums ir, vai mēs viņus varam izslēgt. Izslēgt viņus nevaram, mēs viņus varam mēģināt vienā vai otrā veidā vadīt."
"Protams, mēs varam… Nu, ir arī viena iespēja, ka šodien nekas netiek atbalstīts un nekas nemainās. Tad padomāsim, vai mēs vēlamies nākamos trīs četrus gadus ar tādu publisko iepirkumu regulējumu dzīvot, kāds ir šodien."
Visu likumā tāpat nevar ierakstīt. Saeimas komisijas vadītāja atzīmē, ka jau pēc reformas pieņemšanas būs vēl atsevišķs stāsts par jauno normu piemērošanu.
"Likums ir tikai pirmā daļa. Patiesībā aisberga redzamā daļa. Tas lielākais darbs ir pati ieviešana, lai nebūtu šo risku. Jo viņi, protams, pastāv. Mēs saprotam… Ja mēs atveram ātrgaitas šoseju, tad tai ir jābūt ar ļoti skaidrām aizsargjoslām un visu pārējo, lai mēs tiešām neradītu kādus citus riskus."
Konkrētie likuma grozījumi Saeimai būs jāskata trijos lasījumos. Otrajā deputāti par to varētu lemt februāra beigās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
