Latvija izmirst. Jaunākie dati atklāj īstu bēdu ieleju

Statistiķi mēra informāciju. Ir visplašākie aspekti – vide un veselība, izglītība un ekonomika un daudz cita, bet, ļoti iespējams, nav svarīgāku datu gan analītiķiem, gan politikas veidotājiem, gan sabiedrībai kopumā par tiem, cik tad mūsu vispār ir.

Pēdējā lielā tautas skaitīšana, apstaigājot mājokļus, aptaujājot iedzīvotājus, notika 2011. gadā. Tagad jau dažādos apkopojumos ar dažādu regularitāti izmanto dažādu publisko reģistru datus. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotajā informācijā pamata uzsvars uz dzimstību un mirstību. Te nav nekā iepriecinoša.

Aizvadītajā gadā Latvijā mirstība vairāk nekā divkārtīgi pārsniedza dzimstību. Šī ilgstošā tendence atspoguļojas arī kopējā iedzīvotāju skaitā. Tālu pagātnē laiks, kad attiecīgais skaitlis sākās ar "divi". Aplēsts, ka šā gada sākumā valstī dzīvoja 1 823 000 cilvēku.

"Kopumā iedzīvotāju skaits pa gadiem Latvijā samazinās. Tas arī ir noticis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas arī ir raksturīgs dažām Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Polijai, Ungārijai, Igaunijai. Un tad arī nu mēs kārtējo gadu arī novērojām, ka ir zema dzimstība," norāda CSP Sociālās statistikas departamenta vecākā eksperte Sigita Meldere.

Kā vismaz kaut kādu pozitīvo aspektu statistiķi akcentē to, ka pērnajā jūlijā, augustā, septembrī un oktobrī piedzima virs 1000 bērnu, kas nebija noticis kopš 2024. gada oktobrī. Pārējos pērnā gada mēnešos dzimušo skaits gan nepārsniedza 1000.

Lai arī zemā dzimstība ir problēma faktiski visā Eiropas Savienībā, ne visur iedzīvotāju kļūst mazāk.

CSP pārstāve skaidro: "Citās valstīs savukārt migrācijas dēļ skaits ir palielinājies. Tas ietekmē to, ka arī visā Eiropas Savienībā skaits palielinās. (TV3: Es saprotu, tad mums migrācija neatsver šos rādītājus. Dzimstības un mirstības?) Mums tas tā nav."

Demogrāfiskajās tendencēs un to nākotnes perspektīvas Latvijā vispār maz iepriecinoša. Neliels cerību stariņš – noslēgto laulību skaits pērn maķenīt pieaudzis.