Skaļus un regulārus šāvienus šajās dienās var dzirdēt Ādažu pusē, kur notiek sabiedroto spēku artilēristu treniņi. Tajos karavīri no Daudznacionālās brigādes slīpē sadarbību, lai nepieciešamības gadījumā spētu ātri atrast un neitralizēt ienaidnieka pozīcijas.
Piesnigušajā Ādažu militārajā poligonā, dažādās pozīcijās jau ceturto dienu uzturas artilēristi no Kanādas, ASV, Zviedrijas un citām sabiedroto valstīm. Šajās mācībās to uzdevums ir stiprināt spējas nodrošināt precīzu un ilgstošu uguns atbalstu – atrast mērķi un to iznīcināt.
Kā trieciens veikts, komanda zibenīgi pārlādē haubici, un jau sekunžu laikā tā ir gatava dot atkārtotu triecienu.
"Jā, vidēji viens lādiņš – 10 sekundes. Labā dienā var izšaut sešus minūtē. Var pat vēl ātrāk – aptuveni septiņās līdz astoņās sekundēs pārlādēt. Šī artilērija ir lieliska. Ja ir laba komanda, var ļoti ātri izšaut lādiņus – tie ir nāvējoši un šauj tālu," saka artilērists no Kanādas.
Uzbrukumi notiek no maskētiem ierakumiem, kur ir tik auksts, ka no karavīru izelpas nāk dvaša. Tomēr kanādiešiem tas netraucē. Pie viņiem šādi laikapstākļi esot katru gadu, lai gan pie Latvijas ziemas esot bijis jāpierod.
"Mēs patiešām esam sapratuši Latvijas ziemu un tās ietekmi. Tā arī atšķiras no Kanādas – tā ir mitrāka, mehānismos var iestrēgt vai iekļūt ledus, bet mēs to darām jau deviņus gadus, tāpēc labi saprotam aprīkojumu un Latvijas ziemas ietekmi uz to," norāda NATO Daudznacionālā artilērijas bataljona komandieris Endrū Kers.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Haubices M777, kuras demonstrē kanadieši, izmanto arī Ukrainā. Komandieris atzīst, ka šajās mācībās daudz tiek ņemta vērā tieši Ukrainas pieredze. Tādēļ arī uzbrukumus veic no ierakumu pozīcijām, kas veidoti kā bunkuri, lai karavīrus un tehniku pasargātu no gaisa uzbrukumiem.
"Viena ir maskēšanās, bet arī izdzīvošana. Tātad mēs uz jumta liksim smilšu maisus. Mēs nodrošināsim, ka tas ir bunkurs. Kā jūs varat redzēt, mēs eksperimentējam ar dažādiem pretdronu tīklu veidiem, lai apturētu dronu nokļūšanu šeit lejā. Tā kā šeit notiek arī eksperimentēšana, balstoties uz to, ko esam redzējuši Ukrainā. Un ko jūs šeit arī neredzat – mūsu pretdronu spējas. Tātad šāda teritorija arī būtu aizsargāta ar dažādiem pretdronu līdzekļiem – vai nu elektroniskiem, vai kinētiskiem," skaidro Kers.
Lai mācības būtu maksimāli pietuvinātas reālai kaujai, karavīri arī nakšņo ierakumos un paši nodrošina visu apgādi. Darbs nav viegls – viens lādiņš sver vairāk nekā 40 kilogramu un dienā no vienas pozīcijas tiek veikti līdz pat 60 šāvienu. Kanādieši atzīst – tikai nepārtraukti trenējoties var saprast, kā vislabāk pildīt doto uzdevumu.
"Viena no lietām, ko mēs nepārtraukti mācāmies, ir reljefs, kuru mēs šeit esam ieradušies aizstāvēt. Mēs dodamies uz dažādām Latvijas vietām un mēs izpētām šo zemi. Skatāmies uz apdzīvotajiem centriem un domājam – kas mums šeit jādara, lai aizsargātu Latviju? Un no kurienes pretinieks potenciāli varētu nākt? Mēģinām iegūt izpratni par katru konkrēto vietu," skaidro NATO Daudznacionalā artilērijas bataljona komandieris.
Vēl viena detaļa, kas šajās mācībās tiek noslīpēta, ir dažādu ražotāju lādiņu izmantošana artilērijas sistēmās. Arī tas tiek darīts, ņemot vērā Ukrainas pieredzi – ir jāiemācās precīzi šaut ar jebkuru pieejamo munīciju.
