Eksperts uzskaita dronu regulējumu pārkāpumus olimpiādē

Translāciju revolūcijā iesaistās ne romantiskākie propelleri

Kā skaidro eksperts, šie ir FPV droni, kas paredzēti filmēšanai lielā ātrumā un dinamikā. Ja klasiskais drons lido no 50 līdz 90 kilometriem stundā, tad šis vien sāk darboties no 90 kilometriem stundā, un tā vidējais ātrums ir 140 kilometri stundā.

Tāpat šie droni ir 100% cilvēka kontrolēti, tajos nav nekādu automatizētu funkciju vai mākslīgā intelekta. Ventaskrasts uzsver, ka droni ar jaunāko aprīkojumu: "Viņiem ir pārāk gudras smadzenes, tāpēc tie kļūst nedroši." Piemēram, drons, kam ir sekošanas funkcija, neredz, ka riteņbraucējam jābrauc kalnā un būs palēnināts temps. Drons to nesaprot, sāk raustīties un viss… kadrs ir sabojāts.

Kā norāda Ventaskrasts, ir jau vēl visādi dronu paveidi, kam iebūvētas dažnedažādas labākas kameras vai brīnumainas smadzenes, bet vienīgais FPV dronu ieguvums ir to ātrums.

Varbūt paspēsi uz nākamo olimpiādi

Eksperts skaidro, ka lidot ar šiem droniem virs sportistiem ir ļoti liels risks. Un, kā nekā,, piloti nav hobija līmeņa. Teorētiskais apmācību process apmēram tāds: pusgads dienu dienā sēžot pie simulatora, kas ir kā datorspēle. Pēc tam, kad datora apmācība izieta, regulāri, aptuveni gadu, jālido ar dronu.

Protams, vēl pirms pašas sporta translācijas, pilots izstaigā trasi, pēc tam to lēnām izlido un pie pēdējiem piegājieniem trasi izlido tādā ātrumā, kādā būs jāveic reālais lidojums.

Kad pilots ir apguvis izveicīgu drona vadīšanu, nākamais solis ir pielāgoties konkrētajam sporta veidam un tā grūtības pakāpei.

Eksperts norāda, ka no drošības viedokļa slēpošanas trase ir salīdzinoši drošākā vide filmēšanai. Trase ir platāka, kas dod vairāk vietas drona manevrēšanai. Tas nozīmē, ka ir pieļaujams vairāk kļūdu. Drons var lidot nedaudz tālāk vai atpalikt, un cilvēks joprojām paliks kadrā.

Tāpat slēpotāja kustības ir salīdzinoši paredzamas. Sportists pārvietojas noteiktā trajektorijā pa plašu, atklātu laukumu, kur ir mazāk pēkšņu šķēršļu vai neprognozējamu manevru. Tas ļauj pilotam iepriekš paredzēt kustības virzienu un plānot drona lidojumu.

Ar dronu iemūžināt kādu no kamaniņu sporta veidiem ir daudz sarežģītāk. Trase nav plata, tā ir kā liela caurule. Kā uzsver eksperts, tās diametrs nepārsniedz piecus metrus.

Kamaniņu trasē nav vietas kļūdām. Nav kur atkāpties vai ieņemt drošāku pozīciju. Līkumi ir asi, un dronam jāatrodas tikai dažu metru attālumā no sportista. Pretējā gadījumā, vienā mirklī, braucējs būs aiz līkuma, un kadrs ir pazudis.

Rīkotājiem nepieder gaisa telpa

Kadri no skatītāja viedokļa ir gana aizraujoši, taču, ja atveram juridisko bībeli, tur nu gan neko patīkamu neatklāsi. Kā uzsver eksperts, olimpiskajās spēlēs juridiskie standarti nestrādā, "Tur pilnībā visi noteikumi tiek pārkāpti."

Lidošana ārpus tiešās redzamības bez novērotāja. Pilots skatās tikai brillēs un viņam nav redzams, kur drons atrodas. Tas pat nebūtu iespējams, jo tad pilotam pašam būtu jābrauc kamaniņās līdzi dronam, lai redzētu, kas ar viņu gaisā notiek.

Pēc standartiem, lidojot ar dronu jāievēro distance ne mazāk kā 30 metri. Neviens sporta veids netiek filmēts no tik liela attāluma.

Tāpat eksperts uzsver, ka neko nemaina, ja olimpisko spēļu vadītāji pasaka, ka viņi atļauj tā lidot. Nemaina arī kam pieder šī trase, vai kas vada šo pasākumu, jo "viņiem nepieder gaisa satiksme," uzsver Ventaskrasts.

Nu, protams, nevajag iedomāties sliktāko scenāriju, bet drons ir aptuveni 500 gramu smags, tam lidojot kaut kur ap 140 km/h, traumas viennozīmīgi var būt smagas.

Eksperts stāsta, ka viņam vairākkārt bijuši piedāvājumi filmēt pasākumus, bet viņš uzsver, ka nepieciešama piekrišana no visiem pasākuma apmeklētājiem. Tad no organizatoriem saņem atbildes, ka dodoties apžogotā teritorijā, ir rakstīts, ka pasākums tiks fotografēts un filmēts, bet Ventaskrats uzsver, ka tā zīmīte atbild par datu aizsardzības regulām, nevis par to, ka ir saņēmuši instruktāžu, kā rīkoties, ja no 100 metru augstuma, cilvēku pūlī, krīt drons.

Gatavojoties startam domas līdz dronam neaizvelk

Kalnu slēpotājs Elvis Opmanis, "tv3.lv" atzīst, ka, izbraucot no starta, ir galvā citas domas. Tad jādoma tik vien kā par sacensību plānu, "kameras un droni paliek aizkadrā."

Skatītāji bieži manījuši arī dronu dūkoņu, taču slēpotājs atzīst, ka, traucoties ar ātrumu 100 km/h, skaņas vispār nav dzirdamas.

Opmanis stāsta, ka dronu kadri palikuši populāri pēdējo četru sezonu pasaules kausos. Dronu notvertie kadri dažkārt ir iespaidīgi, bet citreiz gan sajūta, ka ar parastajām kamerām braucienu var labāk redzēt.

Vaicājot, vai dronu kadri noder snieguma analīzē, Opmanis teic, ka tā vienozīmīgi nav. Braucienu analīzēm ir pieejamas programmas, kurām ir būtiski, lai video materiāls tiktu uzņemts no precīzi vienas un tās pašas pozīcijas, ar maksimāli vienādiem kadriem katram braucējam. Tikai šādos apstākļos iespējams nodrošināt korektu datu salīdzināšanu. Piemēram, analizējot un salīdzinot braukšanas trajektorijas, drona kustība un mainīgais skata leņķis šādos gadījumos nedotu precīzus datus.