Ar labojumiem Operatīvās darbības likumā grib precizēt slepeni noklausītu sarunu izmantošanu citos procesos
Divus mēnešus pēc Senāta sprieduma būvnieku karteļa lietā, kas aizliedza izmantot operatīvi ierakstītas sarunas aizliegtas vienošanās pierādīšanai, tiek meklēti veidi, kā stiprināt Konkurences padomes tiesības. Iecerētas tiešas norādes likumos, kas nepārprotami atļautu padomei operatīvos materiālus izmantot noziegumu pierādīšanai.
Grozījumus Operatīvās darbības likumā par nekvalitatīviem sauc deputāts Gunārs Kūtris. Viņš uzskata, ka desmit kartelistu dēļ, nevar slepeni iejaukties tūkstoš cilvēku privātajā dzīvē. Jo operatīvās darbības ir attaisnojamas vienīgi noziegumu atklāšanai.
Asas domstarpības izraisījušais Senāta spriedums būvnieku karteļa lietā tika pasludināts dienu pirms Ziemassvētkiem, un bija Konkurences padomei iznīcinošs. Senāts pateica, ka KNAB nevarēja nodod slepeni Taureņu pirtī un "Jūras līča" teritorijā ierakstītās būvnieku flagmaņu sarunas citai iestādei un konkurences uzraugi tās nedrīkstēja izmantot administratīvajā procesā kā pierādījumus karteļa atklāšanai.
Ja ļoti vajag, tad varam neņemt vērā likumu un cilvēktiesības?
Tā nevar. Tā ir nopietna lieta, noklausīties sarunas slepeni. Un tās tālāk izmantot.
Jā, es varu saprast, ka ļoti vajag atklāt karteļa vienošanos.
Protams, ka karteļa vienošanās ir ārkārtīgi kaitīga Latvijas ekonomikai un godīgai konkurencei. Un, protams, ka iesaistītās summas ir lielas, par to nav šaubu. Šī varbūt ir smaga mācība, ka vajag iepriekš padomāt, kā iegūt pierādījumus.
[Vai jūs redzat, ka būtu iespējams atklāt karteli bez mutisku sarunu noklausīšanās?-red.]
Pirmkārt, ir iespēja grozīt likumus, tā ir likumdevēja izšķiršanās, jo tas, kas notiek tagad ir būtībā sekas tam, ka likumdevējs par to nav izšķīries.
Konkurences padome nepiekrīt Augstākās tiesas vērtējumam, ka bija jāatrod cita veida pierādījumi. Šāda mēroga aizliegtas vienošanās notiekot vienīgi mutiski, tās tiek rūpīgi maskētas, neatstājot pēdas.
Turklāt būvnieku karteļa lieta, kurā bija iesaistītas 10 tobrīd lielākās būvkompānijas, neesot vienīgā, ko izdevies atklāt tieši pateicoties noklausītām sarunām.
Konkurences uzraugi ieguva informāciju, ka kartelistu starpā tika organizētas tikšanās restorānā "32.augusts" tenisa klubā "ACB", lai apspriestu dalības nosacījumus "Latvijas valsts ceļu" organizētajos iepirkumos.
Arī šajā triju ceļu būves uzņēmumu lietā nozīmīgos pierādījumus – sarunu ierakstus, Konkurences padomei nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas, faktiski šos pārkāpumus atklāja nejauši, izmeklējot koruptīvus noziegumus.
"Karteļi, it sevišķi, ja tajos iesaistītas augsta līmeņa amatpersonas, kuras bieži vien tiek konsultētas, tie patiešām var neatstāt tādas pēdas un starp tiem var tikt panāktas vienošanās mutvārdu procesos, satiekoties, vai, nu, kā mēs redzam, pirtīs, kafejnīcās, vai kādās futbola spēlēs. Citādā veidā iestādei nav iespējams iegūt šādu mutvārdu slēgtās vienošanās informāciju par to, kas tad sarunās tiek runāts.
Konkurences padomes pārstāvis atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas neseno spriedumu "Case of ships waste oil collector B.V.and others v.Netherlands", kurā vairākas kompānijas iebilda par to, ka viņu telefondatu pārtveršanu krimināllietā par ostas atkritumu nelikumīgu apglabāšanu, vēlāk izmantoja Nīderlandes Konkurences iestāde, kam noklausītās sarunas kalpoja kā pierādījumi karteļa lietā.
ECT secināja, ka operatīvā ceļā fiksētu sarunu nodošana bijusi likumīga, jo, kaut pastāv tiesības uz privātumu un korespondences neaizskaramību, nacionālajā likumā esot skaidri bijis atrunāts, kādos gadījumos iestādes var dalīties ar šiem datiem. Un šīs slepenās informācijas nodošanu vīzējis prokurors, tātad procedūrai bijusi arī efektīva kontrole.
"Augstākā tiesa pateikusi, ka mūsu regulējums šobrīd nav tik kvalitatīvs, lai pieļautu šādu pierādījumu nodošanu (citā procesā), šobrīd tas ir jālabo," norāda Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Špicka.
"Labdien, kolēģi! Sākam Juridiskās komisijas sēdi. Ņemot vērā sabiedrisko interesi, translējam šo sēdi tiešraidē. Un pirmais jautājums par operatīvo materiālu izmantošanas pieļaujamību citos procesos."
Saeimas Juridiskajā komisijā šonedēļ sprieda, kādi precizējumi būtu nepieciešami, lai likums darbotos efektīvāk. Tieslietu ministrija, sadarbībā ar citām institūcijām, rosina Operatīvās darbības likumu papildināt, ka šāda informācija nododama, lai novērstu citu būtisku interešu apdraudējumu.
"Ar būtiskumu mēs saprotam, ka, protams, ka tām interesēm ir jābūt tādām vismaz līdzvērtīgām pietuvinātā noziedzīga nodarījuma novēršanai noziedzīga nodarījuma atklāšanai. Un,, protams, ka miljonu vērtā karteļa lietā, teiksim tā, nu vai iespējamā sarunāšana, protams, ka tas ļoti grauj jebkādu tiesiskumu kā tādu, gan arī ekonomisko situāciju valstī. Un jā, nu kā saka, tā var teikt tēlaini, ja katru dienu notiktu šādas lietas, tad droši vien ekonomika un konkurence būtu sagrauta noteikti."
Saeimas deputāts Gunārs Kūtris sēdē plānotās izmaiņas asi kritizēja. Viņš norādīja, ka 90. gados pieņemot Operatīvās darbības likumu un desmit gadu vēlāk Kriminālprocesa likumu, ticis domāts, kā indivīdu aizsargāt pret valsts represīvo aparātu. Toreiz likumdevējs viennozīmīgi esot pateicis, ka visos gadījumos, kas nav kriminālnoziegums, operatīvā ceļā iegūtu informāciju izmantot nedrīkst.
"Mēs sakām, kādus tik argumentus varēs izmantot tie, kas aizstāv kartelistus. Tiek aizstāvētas vienkārši cilvēktiesības! Jo kartelisti ir viens, divi, desmit cilvēki, bet aiz visa ir tūkstošiem cilvēku, kuru sarunas tiks slepeni noklausītas, tikai aiz viena iemesla dēļ, vai tik tur nepastāv aizliegta vienošanās! Tāpēc normālas – ne policeiskas, bet tiesiskas valsts intereses ir nevis kaut kādas intereses, bet tās būtu mūsu kopīgās Latvijas intereses. Protams, visefektīvākais līdzeklis ir vispirms ielikt jebkuru uzņēmēju cietumā. Vispirms apcietināt. Visefektīvākais līdzeklis. Paturēt divas dienas. Un viņš nākamajā dienā stāstīs visu. Manuprāt, ir jāizsver, kas ir būtiskas intereses, kurā situācijā mēs tiešām slepeno darbību, uzskatām kā pietiekamu."
"Varbūt Kūtra kungam ir atšķirīgs viedoklis, balstoties uz savu iepriekšējo pieredzi. Bet mēs redzam, ka nevar vairs atsaukties tikai uz deviņdesmitajiem gadiem. Tās tiesības mainās. Šobrīd ir jāiet laikam līdzi un, ja, izmeklējot noziedzīgus nodarījumus, tiek iegūta papildus informācija par karteļu vienošanām, Šādai informācijai sabiedrības interesēs, būtu jābūt pieejamai valstī, lai izmeklētu karteļa vienošanās."
Komisija ar sešām balsīm par, trim deputātiem – Kūtrim, Lindai Liepiņai un Vilnim Sruoģim atturoties, atbalstīja likumprojekta sagatavošanu pirmajam lasījumam.
Likuma labojumi Operatīvās darbības likumā vēl nemaz nav sākuši savu ceļu izskatīšanā Saeimas plenārsēdēs un neviens neprognozē, kad tos varētu pieņemt. Un pilnīgi noteikti tiem nebūs atpakaļejošs spēks. Tikmēr daudz apspriestā būvnieku karteļa lieta ir atgriezta atpakaļ skatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.
Sava veida kritika Augstākās tiesas spriedumam izteikta izdevumā "Jurista Vārds". Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneses Ingas Reines juridiskā padomniece Vineta Bei norādījusi, ka skaidrojumu šai lietā būtu jālūdz Eiropas Savienības Tiesai: "Latvijas lietā aktuālais jautājums saistībā ar slepeno ierakstu izmantošanu kā pierādījumu konkurences pārkāpuma atklāšanā nav vēl ticis vērtēts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā saskaņā ar Savienības konkurences tiesībām un Savienības Pamattiesību hartu."
Administratīvā apgabaltiesa "Nekā personīga" atbildēja, ka par to tiks lemts.
Saeima šonedēļ konceptuāli atbalstīja arī grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos karteļos iepirkumu procedūrās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
