No deju zāles līdz frontes līnijai: deju skolotāja kļuvusi par snaiperi Ukrainas armijā
47 gadus vecā Tetjana Himiona, divu bērnu mamma no Slovjanskas, pirms kara strādāja par sporta deju pasniedzēju. Taču pēc tam, kad 2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, viņas dzīve krasi mainījās. No deju zāles viņa devās uz fronti.
Pirms kara Tetjana bija pazīstama sporta deju aprindās. Ar dejām viņa nodarbojās kopš sešu gadu vecuma, kļuva par starptautiskas klases tiesnesi un vadīja savu studiju, kur apmācīja bērnus.
"Manas dienas bija ļoti aizņemtas. Mēs braucām uz sacensībām ārzemēs un pārstāvējām Ukrainu starptautiskos pasākumos. Katru nedēļu devāmies uz jaunu pilsētu, iepazinām Eiropu, Ķīnu. Tas bija ļoti intensīvi, bet tajā laikā šķita kā ikdiena."
Tomēr 24. februāra rīts visu izmainīja. Tetjana saprata, ka vairs nevar turpināt dejot — viņai jāpievienojas Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Pēc iestāšanās Bruņotajos spēkos Tetjana izvēlējās kļūt par snaiperi. Šāds lēmums daudziem varētu šķist negaidīts, taču viņai tas bija loģisks solis.
"Kad ar bērniem pastaigājāmies parkā, es dažkārt šāvu nelielā šautuvē. Varēju trāpīt pašā mērķa centrā un pat vinnēt mazas balvas. Tad nodomāju — varbūt es to varu."
Tetjana uzsver, ka snaipera darbs nav tikai militāra disciplīna — tas ir arī radošs process.
"Snaipera profesija patiesībā ir ļoti radoša, un es esmu radošs cilvēks. Man ir jāizpaužas. Vienlaikus tas ir ļoti matemātisks darbs, un man patīk matemātika. Universitātē studēju fiziku un matemātiku, tāpēc precizitātes un radošuma kombinācija man ideāli atbilda," viņa skaidro.
Apmācību viņa izgāja Eiropā, dienēja vairākās vienībās, līdz nonāca kaujas postenī.
2023. gada augustā Tetjana kļuva par tā dēvēto "marksman" jeb tuvās distances snaiperi 78. gaisa desanta pulka sastāvā. Šī loma nozīmē nodrošināt uguns atbalstu trieciengrupām kaujas uzdevumu laikā.
Viņa uzsver, ka katram uzdevumam pieiet ar vēsu prātu un bez liekām emocijām. Disciplinētība, ko iemācīja sports, un pieredze darbā ar bērniem palīdz saglabāt koncentrēšanos pat vissarežģītākajos brīžos.
Vienlaikus Tetjana atzīst – karš viņu ir būtiski mainījis.
"Esmu kļuvusi par pavisam citu cilvēku. Man šķiet, ka jau esmu piedzīvojusi savas spēcīgākās emocijas, sajūtas un mirkļus. Ne tāpēc, ka es nevēlos dzīvot – nē, es vēlos. Gribu doties kalnos, peldēt okeānā. Taču saprotu, ka emocijas vairs nespēšu izjust tā, kā agrāk, jo visspēcīgākās jau ir piedzīvotas."
Tetjanas stāsts ir piemērs tam, kā karš spēj pilnībā izmainīt cilvēka dzīvi, liekot atteikties no ierastās pasaules un apgūt prasmes, par kurām iepriekš pat nebija domāts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
