"Mēs negribam, lai sveši kara zābaki soļo pa mūsu zemi." Tviterkonvojs turpinās braukt, cik ilgi vien būs vajadzīgs
Aprit četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. To savā programmā akcentē arī TV3, kur šovakar varēs skatīt dokumentālo īsfilmu "Konvojs nr.213". Filmas nosaukums simbolizē 213. reizi, kad ar brīvprātīgo spēkiem Ukrainā nogādātas karavīriem tik ļoti nepieciešamās automašīnas. Tās veidotāji fiksējuši pilnu palīdzības ceļu – no idejas un sagatavošanās Latvijā līdz automašīnu nodošanai Ukrainā. Viens no centrālajiem varoņiem ir autovadītājs Viktors Kenne, kurš savu un kolēģu darbu pielīdzina apgādes rotai.
Kopš pirmā brauciena Viktors uz Ukrainu devies jau vairāk nekā 60 reižu. Ja sākotnēji konvoji notika katru nedēļu, tagad tie tiek organizēti reizi divās nedēļās, taču motivācija nav mazinājusies.
"Enerģija ir joprojām. Kad mēs atgriežamies svētdien no rīta, paiet pirmdiena, otrdiena, un trešdienā jau gribas braukt atkal," viņš atzīst. Konvojos iesaistās dažādu vecumu un profesiju pārstāvji, un, kā norāda Kenne, lielākā daļa, kas aizbrauc vienreiz, atgriežas atkal. "Šī palīdzības izjušana ievelk," viņš saka. Uz Ukrainu tiek vestas ne tikai automašīnas, bet arī humānā palīdzība – siltas drēbes, ierakumu sveces, segas, zābaki un cimdi, īpaši svarīgi ziemas apstākļos.
Runājot par brīdi, kad automašīnas tiek nodotas Ukrainas pusē, Kenne uzsver karavīru apņēmību. "Viņu sejās nav izmisuma. Viņi karos līdz galam. Un līdz ar to arī mēs karosim līdz galam," viņš saka.
Dažkārt pēc spēkratiem ierodas arī karavīri tieši no frontes līnijas. Viktors savu lomu raksturo tieši: "Mēs esam karavīri – varbūt bez formas tērpiem, bet karavīri, kas strādā dziļā aizmugurē."
Viņš ir pārliecināts, ka turpinās braukt tik ilgi, cik tas būs nepieciešams: "Jauda pietiks," viņš saka.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
