Dabas aizstāvji grib ieviest maksu sporta pasākumiem aizsargājamās teritorijās

Dabas aizsardzības pārvalde nepieciešamību ieviest maksu par lielu pasākumu organizēšanu aizsargājamās dabas teritorijās, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā, pamato ar to, ka šādas vietas kļūst arvien populārākas ne tikai dabas baudītāju, bet arī sporta sacensību rīkotāju vidū. Vienlaikus šādi masveida pasākumi rada būtisku slodzi uz tur izbūvēto infrastruktūru, kuru pārvaldei jāatjauno un jāuztur.

"Šajos apstākļos, kad Dabas aizsardzības pārvaldei ir būtiski samazināts arī finansējums šīs piekļūstamības uzturēšanai, mums ir jāmeklē risinājumi, kā turpināt nodrošināt dabas piekļūstamību ikvienam interesentam. Un attiecīgi mēs piedāvājam solidāru iesaistes modeli, kad lielo pasākumu organizatori arī ar savu artavu un dalībnieku līdzmaksājumu palīdz uzturēt šo piekļūstamību," skaidro DAP pārstāve Elīna Ezeriņa.

Cenrādis paredz, ka maksa par vienu dalībnieku, ja sacensības notiek vietās ar lielu dabas vērtību, būtu no 50 centiem līdz aptuveni vienam eiro.

Pārvaldē uzsver – nekas aizvien nebūs jāmaksā, ja, piemēram, Gaujas senlejā vēlas sportot individuāli: "Šajā gadījumā plānots piemērot maksu tikai lielajiem pasākumiem, sākot no 100 dalībniekiem. Tātad, individuālajam apmeklējumam nav maksa plānota, kā arī mazajiem pasākumiem, kas bieži vien ir skolēnu vai kopienu pasākumi… Tādos maksu nav plānots piemērot."

Lai gan maksa ir simboliska, par šo ieceri gan jau izskanējusi kritika no vairākām sporta organizācijām, kas dažādās aktīvas dzīvesveida norisēs, iesaista lielu iedzīvotāju skaitu.

"Mēs jau runājam par viena eiro sadārdzinājumu, to mēs klausāmies regulāri un visās lietās. Viens eiro klāt par to, ka esat mežā, viens eiro par to, ka izmantosiet atkritumu savākšanas kompānijas pakalpojumus, viens eiro par pašvaldības policiju… Ja mēs runājam par valsts un pašvaldības pakalpojumiem, viņi visu laiku paliek dārgāki, dārgāki un dārgāki," saka Kalnu riteņbraukšanas sacensību organizators Māris Krūze.

Tādēļ organizatoriem ir bažas, ka vienā brīdī šādi pasākumi iedzīvotājiem kļūs nepievilcīgi: "Vai tā cena būs 20 eiro vai 22 eiro – tam ir liela nozīme. Un psiholoģiski cilvēki tomēr pieņem lēmumu emocionāli un šis eiro reizēm, vienam, diviem 10 cilvēkiem ir brīdis, kad viņš saka: es tomēr nē, es tomēr pasēdēšu mājās, dīvānā."

Šādas bažas pauž arī Saeimas deputāts un bijušais Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA), kurš Dabas aizsardzības pārvaldes plānu sauc par absurdu, jo tas skars visa veida lielos pasākumus, kurus vēlas rīkot populārajā Gaujas senlejā. Sākot no taku orientēšanās, skrējieniem un velobraucieniem, līdz plaši apmeklētiem nūjošanas pasākumiem.

"Kāds jau var teikt, ka tas eiro nav nekas. Bet pasākuma rīkotājam tie ir tūkstoši. Un, ja mēs šajā brīdī sakām, ka gribam veicināt veselīgu dzīvesveidu… Šobrīd pateikt, ka, nē, jūs maksājat tikai tāpēc, ka jūs dzīvojat veselīgu dzīvesveidu, ir pilnīgs absurds. Un pretrunā ar to, kā mēs valstiski gribam sabiedrībai dot," pauž Mitrēvics.

Latvijā par sportu atbildīga ir Izglītības ministrija. Tā vēl nesen pauda, ka tā par prioritāti ir noteikusi tieši tautas sportu. Iepriekš ministrija arī pauda iebildumus pret šo plānu, taču tagad tā saka – esot panākts balanss starp sporta un dabas aizsardzības interesēm.

"Janvārī tikāmies, visu izrunājām. Tika precizēts, ka šis attiecas uz 1% no kopējās Latvijas teritorijas, kā arī tā maksa sanāk bieži vien, ja mēs skatāmies individuāli uz cilvēku, mazāk par vienu eiro, tad mūsu ieskatā tika atrasts šis kompromiss," norāda Izglītības ministrijas parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV).

Viens no kompromisa punktiem ir tas, ka šādās sacensībās papildu maksa netiktu piemērota daudzām grupām, piemēram, skolēniem un studentiem, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti. Šobrīd plānots, ka maksa tiks piemērota no 2027. gada.