Hormuza šauruma slēgšana Irānā var ietekmēt naftas cenas un pasaules ekonomiku, vērtē Dombrovskis
Patlaban Eiropas Savienībai ir svarīgi nepieļaut tālāku konflikta eskalāciju un tā izplatību plašāk reģionā, tā situāciju Tuvajos Austrumos pēc Izraēlas un ASV uzbrukumiem Irānai un atbildes triecieniem reģiona valstīm pirmdien, 2. martā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" komentē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Viņš arī norādīja, ka situācija Hormuza šaurumā var ietekmēt globālo ekonomiku.
"No Eiropas Savienības puses svarīgs jautājums ir nepieļaut tālāku konflikta eskalāciju un tā izplatību reģionā," tā intervijā sacīja Dombrovskis. "Eiropas Savienība strādā kopā ar reģiona valstīm, lai maksimāli ierobežotu konfliktu, maksimāli aizsargātu civiliedzīvotājus, arī Eiropas Savienības pilsoņus."
Dombrovskis arī atgādināja, ka Irānas režīms ir pakļauts nopietnām Eiropas Savienības sankcijām – tās saistītas ar kodolprogrammu, kā arī represijām pret Irānas iedzīvotājiem. "Principā ir skaidrs, ka šo spiedienu attiecībā uz kodolprogrammu, ballistisko raķešu programmu, attiecībā uz Irānas iedzīvotāju tiesībām no Eiropas Savienības puses mēs turpināsim uzturēt," intervijā apgalvoja Dombrovskis.
Arī līdz šim Eiropas Savienība un ASV ir izdarījušas spiedienu uz Irānu saistībā ar kodolprogrammu, un, kā norāda Dombrovskis, tad situācija laika gaitā ir mainījusies un kopumā to ir izdevies ierobežot. "Piemēram, ka Irānai nav kodolieroču. Bet ir svarīgi šo jautājumu turpināt un nodrošināt to, ka Irāna nerada tālākus draudus un nestabilitāti reģionā," situāciju vērtē Eiropas Komisijas pārstāvis.
Šobrīd satraukumu rada Irānas rīcība, iespējams, bloķējot Hormuza jūras šaurumu, kas ir viens no pasaulē nozīmīgākajiem naftas un gāzes tranzīta jūras ceļiem. Dombrovskis sacīja, ka gadījumā, ja Hormuza jūras šaurumā būs navigācijas problēmas un pārtraukumi, tas radīs efektu uz globālajām naftas cenām un tālāk uz ekonomiku.
"Pašreiz tie signāli, kas nāk no Irānas varasiestādēm, ir – ka nav plāna bloķēt šo Hormuza šaurumu. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka apdrošinātāji jau pārskata riskus attiecībā uz kuģošanu šajā šaurumā. Tas faktiski tāpat var ierobežot navigāciju Hormuza šaurumā ar attiecīgi izrietošajām sekām uz naftas cenām. Tā situācija, kurai, protams, ir ļoti cieši jāseko līdzi, maksimāli jāstrādā pie navigācijas drošības hormuza šaurumā."
Komentējot situāciju Ukrainā un to, kā Eiropas Savienība sniedz palīdzību, Dombrovskis norādīja, ka ES ir paredzējusi finanšu atbalstu Ukrainai šogad un nākamgad kopumā 90 miljardu eiro apmērā. Tas tiks finansēts ar kopīgu aizņemšanos. Tai pat laikā Krievijas iesaldēto aktīvus ir nolemts immobilizēt pastāvīgi. Tos Krievija saņems tikai tajā brīdī, kad samaksās reparācijas Ukrainai par postījumiem un zaudējumiem, ko tā ir nodarījusi.
Tāpat ES ir paredzējusi, ka iesaldētie aktīvi tiks izmantoti atmaksai, ja radīsies šāda situācija. "No Ukrainas puses tas tāpat ir reparāciju aizdevums [90 miljardi eiro]. Tas nozīmē, ka Ukraina šo aizdevumu atmaksās tikai tad, kad Krievija samaksās reparācija. Tātad Ukraina lielā mērā šo atbalstu saņem kā grantu," situāciju Ukrainas jautājumā izskaidroja Dombrovskis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
