Uz saturu

5. pants nav automātisks – ko nozīmē Irānas droni NATO teritorijā

Attīstoties karam Tuvajos Austrumos, pastāv risks, ka Irānas triecieni varētu skart arī NATO dalībvalstis, tomēr kolektīvās aizsardzības jeb 5. panta iedarbināšana nebūtu automātiska. To raidījumā "900 sekundes" uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), komentējot iespējamo NATO rīcību, ja triecienos tiktu skartas alianses valstis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Komentējot Vācijas ārlietu ministra pausto, ka nevar izslēgt uzbrukumus NATO valstīm, Sprūds atzina – šāds risks teorētiski pastāv. "Raķetes var aizlidot arī tālāk. Arī droni. Kipra tiešām ir Eiropas Savienības valsts un vistuvāk no Eiropas Savienības un NATO valstīm konfliktam."

Viņš atgādināja, ka reģionā atrodas arī Turcija, kas ir NATO dalībvalsts, tādēļ konflikta ģeogrāfiskā tuvība pati par sevi rada papildu spriedzi. "Es nevaru izslēgt, ka starp šīm valstīm, kuras ir ietekmētas, varētu būt arī kāda NATO dalībvalsts."

Tomēr ministrs uzsvēra – pat ja NATO teritorijā ielidotu drons vai raķete, tas automātiski nenozīmētu kolektīvās aizsardzības mehānisma iedarbināšanu. "Cits jautājums ir, vai šis moments tiktu uztverts kā 5. panta jautājums."

Sprūds atgādināja, ka arī iepriekš Tuvo Austrumu konfliktos raķetes un droni ir lidojuši reģionā, bet 5. pants nav ticis iedarbināts. "Būtu politiskā izvērtēšana – vai tas ir visas alianses apdraudējums un vai tas tiešām ir tieša veida uzbrukums konkrētai dalībvalstij."

Viņš norādīja, ka būtiski būtu izvērtēt, vai runa ir par nejaušu incidentu vai mērķētu uzbrukumu, kā arī – cik nopietns ir nodarītais kaitējums. "Ielidojošs drons NATO teritorijā šajā gadījumā nebūtu uzreiz 5. panta jautājums. Tas varbūt būtu 4. panta jautājums."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ministrs atgādināja, ka līdzīgos gadījumos iepriekš ticis iedarbināts NATO 4. pants – konsultāciju mehānisms. "Mēs redzējām, kas notika, kad Krievijas droni ielidoja Polijā, kad tika pārkāpta gaisa telpa Igaunijā – tika iedarbināts 4. pants. Konsultācijas ar sekojošu rīcību."

Sprūds uzsvēra, ka situācija Tuvajos Austrumos vairs nav lokāla. "Konflikts šajā fāzē paplašinās. "Diemžēl tas vairs nav tikai ierobežotu triecienu jautājums."

Viņš piebilda, ka uz Lielbritānijas bāzi Kiprā jau tiek nosūtīti papildu spēki no Lielbritānijas un Francijas. "Ir ļoti svarīgi parādīt, ka jebkāds šāds incidents vai uzbrukums radīs pretdarbību."

Ministrs bija tiešs – pašreizējā eskalācijas fāzē izslēgt riskus nevar. "Mēs nevaram pilnībā izslēgt neko, jo 12 valstis jau ir apdraudētas un pret 12 valstīm ir vērsti uzbrukumi."

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jebkura NATO rīcība būtu balstīta kolektīvā izvērtējumā un sabiedroto vienotībā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm