"Jebkurš zīdaiņa nāves gadījums ir traģēdija." Speciālisti komentē kopāgulēšanu

"Jebkurš zīdaiņa pēkšņās nāves sindroma gadījums ir traģisks. Tas ir negaidīti, psiholoģiski smagi ģimenei," teic Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas neonatoloģe Baiba Skudra. Viņa norāda, sekas pēc šāda notikuma izjūt visa ģimene. Lielākoties pēkšņās nāves sindroms skar mazuļus, kuri pasaulē nākuši veseli, varbūt tikai dažas reizes bijuši pie ģimenes ārsta. "Un tad ir šis nejaukais, ļaunais atgadījums… Tā ir traumatiska pieredze."

Lasi arī: Traģēdija Lietuvā – mamma iemieg un, kad pamostas, atrod savu zīdaini mirušu

Ērti, silti, mīļi, bet riskanti

Runājot par mammu izvēli gulēt kopā ar jaundzimušo, neonatoloģe Skudra akcentē – tas nav droši, un ir pat bīstami. Visā pasaulē mediķi un veselības speciālisti neiesaka ņemt blakus gultā jaundzimušo tā pirmajos trīs dzīves mēnešos. Tiesa, māmiņas labprāt zīda mazuli sev līdzās gultā: tas ir ērti, tas šķiet arī silti un mīļi.

"Mammām bieži šķiet, ka viņas neaizmigs, zīdot mazuli," teic neonatoloģe. "Viņām šķiet: "Es dzirdēšu, es jutīšu. Tomēr paiet viena nakts, otra nakts.. cilvēks ir izsīcis, piekusis. Pie krūts paņemtais bērns mammīti vairāk atslābina, un viņa var iemigt. Bet apkārt ir segas, spilveni un citi mazulim bīstami priekšmeti, kas var, vecākiem grozoties, uzkrist zīdainim virsū," teic speciāliste.

Pieaugušo gultas segas, spilveni, pledi, mammai un tētim grozoties, var savelties un zīdainis šajā mudžeklī var iekrist; paša spēkiem no tā izkļūt nespējot. Tikmēr mamma, iespējams, aiz noguruma ir tik dziļā miegā, ka to nepamana. "Diemžēl arī pati mamma šādā situācijā – atrodoties dziļā miegā – var kļūt bīstama savam bērnam, nejauši uzguļoties virsū," teic neonatoloģe.

Ja vecāki tomēr vēlas gulēt kopā ar jaundzimušo, drošākais risinājums ir pieaugušo gultas "pagarinājums" – speciālas zīdaiņu gultiņas, "kabatas", kas piestiprināmas vecāku gultai. Uzreiz pēc zīdīšanas mammai būs pietiekami ērti ievietot mazuli šādā pagarinājumā, kas ir drošs mazulim.

Mazulim pieaugot, kad tas sāk velties, kopāgulēšana ar mammu vecāku gultā kļūst mazāk bīstama. Mazuļa veselību un dzīvību apdraudošajās situācijās mazulis pats spēs sevi pasargāt, veļoties un grozoties, līdz izkļūs, piemēram, no traucējošas segas vai spilvena.

Vislabākā mazuļa zīdīšanas vieta – krēsls

Pēkšņās nāves sindroma riskam vairāk pakļauti mazuļi, kuru mammas lieto narkotikas vai alkoholu un, zīdot jaundzimušo savā gultā, var iemigt dziļā, nekontrolētā reibuma miegā. Liels risks arīdzan mazuļiem, kuru vienīgais aprūpētājs ir mamma.  "Rūpes par jaundzimušo un ilgstoši traucēts naktsmiers var radīt izsīkumu. Šādos gadījumos būtiski, lai mamma saņemtu palīdzību -, vai nu tas būtu radinieks vai zīdīšanas konsultants, vai PEP mamma," aicina Skudra.

No savas personīgās pieredzes neonatoloģe iesaka mazuli barot atsevišķā vietā ārpus guļvietas, piemēram, šūpuļkrēslā vai krēslā ar atzveltni. Sevišķi svarīgi to darīt naktīs, kad mammas vairāk nogurušas. Pat tad, ja mamma atslābs, neērtā sēdus pozīcija neļaus nonākt tik dziļā miegā, lai nespētu reaģēt uz mazuļa kustībām un raudāšanu, kā tas var notikt, ņemot mazuli pie sāniem pašai savā gultā.

Ārste aicina vecākus būt īpaši kritiskiem, izvēloties mazuļa guldīšanai nepieciešamās lietas. Viss, kas jaundzimušajam vajadzīgs, ir stingrs matracītis mazuļa gultiņā un viegla sedziņa, kas nav pārāk bieza un pūkaina. Jāraugās, lai matracis ir precīzi gultas izmērā, jo bērns var iekrist un nosmakt spraugā, kas izveidojas starp gultu un neatbilstoša izmēra matraci.

Noskaties: Zīdaiņu pēkšņā nāve cieši saistīta ar dzīves apstākļiem; Latvijā ik gadu mirst septiņi mazuļi

Skaistumlietas var nosmacēt

"Internetā ir plašs piedāvājums ar skaistām gultiņu apmalītēm, spilventiņiem, baldahīniem, iekaramām mantiņām un karuselīšiem," stāsta neonatoloģe. "Tomēr jebkurš lieks priekšmets, ieskaitot apmalīti, var nejauši atraisīties un uzkrist mazulim, sevišķi kad mazulis sāk kustēties arvien vairāk, – un tas rada nosmakšanas risku," brīdina speciāliste. Visiem tiem, kas raizējas, vai mazulis nesasitīsies pret gultas redelēm, speciāliste atbild – kustību amplitūda nav tik plaša, lai bērns sevi savainotu. Ja tomēr tā notiks – viņš pamodīsies un raudās.

Pēkšņās nāves sindroma risku mazina arī tas, kā mazulis tiek guldīts pēc zīdīšanas – pozai jābūt uz muguras, nevis uz sāniem vai vēdera. Pat ja bērns pats apveļas uz sāniem vai vēdera, neonatoloģe aicina mazuli guldīt atpakaļ uz muguras. BKUS speciāliste arī mudina vecākus izglītoties par jaundzimušā aprūpi. Viens no ērti pieejamiem un uzticamiem resursiem ir Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas vietne "Vesela pasaule", kur var gūt pārbaudītu informāciju par agrīno zīdaiņu aprūpi. Vērtīgs resurss ir arī informācija Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

Ārste arī priecājas, ka Latvijā 2026. gadā Veselības ministrija uzsāk pilotprojektu, kas paredz lielāku vecmāšu iesaisti pēcdzemdību periodā, arī mājas vizītes – tas, Skudras ieskatā, ļaus laikus pamanīt grūtības, tostarp pēcdzemdību depresiju, kā arī citus sarežģījumus, ar ko jaunie vecāki saskaras jaundzimušā aprūpē un kas var izraisīt zīdaiņa pēkšņās nāves sindromu.

Noskaties: Vecmātes dosies vizītē pie jaunajām māmiņām. Ko piedāvās jaunais pilotprojekts Latvijā?

Mammai ir jāguļ C burta pozā

Mazāk kategorisku viedokli par kopāgulēšanu pauž Latvijas Dūlu apvienībā. Tās vadītāja Sintija Goba-Oļševska atzīst, ka drošākā vieta mazulim ir pašam savā gultiņā vai speciālā vecāku gultas "pagarinājumā". Tomēr praksē daudzas ģimenes saskaras ar situācijām, kurās mazulis vismaz daļu nakts pavada vecāku gultā. Goba-Oļševska norāda, ka kopāgulēšana ar mazuli atvieglo barošanu un palīdz ātrāk reaģēt uz bērna vajadzībām.

"Pētījumi liecina, ka zīdīšanas laikā mātes organismā izdalās hormoni, kas veicina ciešāku fizioloģisko saikni ar bērnu un palīdz mātei miega laikā intuitīvāk reaģēt uz mazuļa kustībām un raudāšanu," teic Latvijas Dūlu apvienības vadītāja. Viņa arī uzsver, ka zīdīšanas laikā sievietes bieži ieņem tā saukto C-veida pozu. Mamma guļ uz sāniem, ar saliektiem ceļiem, apakšējā roka parasti ir saliekta zem galvas vai spilvena, bet ķermenis ir nedaudz ieliekts, veidojot C burta formu ap mazuli.

"Šī poza veido tādu kā aizsargājošu loku ap mazuli, kas dabiski ierobežo mammas kustības un samazina risku nejauši uzgulties bērnam," skaidro dūla. Vienlaikus viņa uzsver, ka kopāgulēšana ir droša tikai tad, ja ievēroti vairāki svarīgi nosacījumi.

Pirmkārt, pieaugušo gultai jābūt ar stingru, līdzenu matraci. Mīksti matrači, piemēram, "memory" putu tipa matrači, kas ieliecas no svara un apņem gulētāja ķermeni, var radīt nosmakšanas risku. Otrkārt, gultā nedrīkst atrasties priekšmeti, kas varētu pārklāt mazuļa elpceļus – lielas segas, spilveni, pledi, mīkstās rotaļlietas vai dekoratīvās "pīnītes" un ligzdiņas.

Īpaši bīstami, ja mazulis guļ starp abiem vecākiem, jo tad ir lielāks zīdaiņa nospiešanas risks. Drošākā vieta kopāgulēšanai ir mammas pusē, bet otrā pusē, vēlams, lai būtu siena vai pie gultas piestiprināts norobežojums. "Tas palīdz nodrošināt, ka mazulis nevar izkrist no gultas un ka viņam ir sava droša telpa blakus mammai," paskaidro dūla.

Speciāliste arī uzsver, ka ir situācijas, kad kopāgulēšana ir īpaši bīstama un tādēļ nav ieteicama, piemēram, ja vecāki smēķē, ir lietojuši alkoholu vai medikamentus, kas izraisa miegainību. "Svarīgākais ir nevis kategoriski nosodīt vecāku izvēles, bet palīdzēt ģimenēm saprast, kā gulēt ar mazuli pēc iespējas drošāk," tā rezumējot uzsver Latvijas Dūlu apvienības vadītāja.