Uz saturu

Zīdaiņu pēkšņā nāve cieši saistīta ar dzīves apstākļiem; Latvijā ik gadu mirst septiņi mazuļi

2024. gada 4. janvārī 20:39

Pērn novembri pazudusī Anna Jansone joprojām tiek meklēta, bet ekspertīze liecina – viņas meita mirusi no pēkšņā nāves sindroma. Ik gadu Latvijā sindroma dēļ mirst septiņi mazuļi. Nāves iestāšanās saistīta ar elpošanu, ko ietekmē apstākļi, kādos bērns dzīvo, vesta raidījums TV3 Ziņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pirms diviem mēnešiem Latviju pāršalca satraucoša ziņa par mammas un viņas četrus mēnešus vecās mazulītes pazušanu. Dienu vēlāk zīdaini atrada mežā pamestā mašīnā bez dzīvības pazīmēm.

Medicīniskā ekspertīze liecina, ka bērns gāja bojā no pēkšņās nāves sindroma.

Pēkšņās nāves sindroms ir mazuļa nāve miegā, kurai netiek atrasts nekāds ārēji redzams iemesls. Visos zīdaiņu nāves gadījumos – bērna organismā novērots skābekļa trūkums.

Pasaules statistikas dati liecina, ka lielākoties šādi gadījumi novēroti vecumā līdz gadam, bet visriskantākie ir zīdaiņa pirmie četri dzīves mēneši.

Lielākoties šie bērni nemaz nenonāk līdz intensīvajai terapijai, norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa. Gadījumi, kad vecāki pamana nāves iestāšanos, ir reti.

Iemesli šādai nāvei ir daudz un plaši, bet lielā mērā to ietekmē apstākļi, kādos bērns atrodas.

Anna Bārzdiņa
Bērnu slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja

Anna Bārzdiņa

Kāpēc tas notiek? Jo mēs neievērojam normālus apstākļus bērna augšanai. Nepiemērota vide. Nenozīmē, ka jābūt sociāli nelabvēlīgi, to arī ietekmē smēķēšana, nepareizs dzīvesveids grūtniecības laikā. Vai arī, ja mamma nesmēķē, tad atrodas vidē, kur tiek tas darīts. Bērna guldināšana ne viņa gultā, ne uz pareizā matrača, kurā būtu jāguļ – uz cietas virsmas. Viņš nedrīkst pūku matracī iegrimt. Jāguļ uz muguras. Vēlams neņemt viņu vecāku gultā. Tās ir lietas, kas no elpošanas puses rada nāvi.

Retāki ir gadījumi, kas saistīti ar sirds ritma traucējumiem. Proti, vecāki ievēro visus iepriekš minētos apstākļus, mazulis attīstās kā pēc grāmatas, bet pēkšņi – viņu atrod mirušu gultiņā.

Arta Bārzdiņa
BKUS Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja

Var gadīties, ka mazulim ir ģenētiskas sirds problēmas. Tādas tiek atklātas pēdējos desmit gados. Parasti šādas problēmas tiekot pamanītas nejauši, norāda Bārzdiņa. Brīžos, kad vecāki nejūtas droši, viņi vēršas slimnīcā. Lielākiem bērniem ģenētiskas sirds problēmas var izraisīt bezsamaņu. Pēkšņās nāves epizodes var būt arī lielākiem bērniem. Bērns var piepeši noģībt, norāda klīnikas vadītāja.

Statistikas dati liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma līdz gada vecumam Latvijā miruši 73 mazuļi. Vidēji septiņi mazuļi ik gadu.

Apzinoties problēmu, Veselības ministrijā uzsākts darbs, tiek solīts, ka šā gada laikā tikšot izstrādāts Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns:

Plānā iekļaus esošās situācijas analīzi, kā arī priekšlikumus un rīcības virzienus, lai uzlabotu situāciju mātes un bērna veselības jomā un lai samazinātu mātes un zīdaiņu mirstību.

Liela loma šīs problēmas risināšanā ir arī ģimenes ārstiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm