Uz saturu

Zoodārza apvienošanas scenārijs ar "Rīgas mežiem". Kādi tam plusi un mīnusi?

Nesen plašāk izskanējis, ka, iespējams, Rīgas Zooloģiskais dārzs varētu tikt pievienots "Rīgas mežiem". Vai šādā scenārijā zoodārzs būtu ieguvējos vai zaudētājos? Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza valdes locekle Anete Bilzēna pirmdien, 9. martā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atbildes uz šiem jautājumiem sniedza izvairīgi, tiesa gan, uzsverot, ka šāda apvienošana varētu izlīdzināt finanšu plūsmu, kas patlaban ir izteikti sezonāla.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Intervijā "900 sekundēm" Bilzēna akcentēja, ka iespējamais apvienošanas scenārijs ar kādu no vēl 10 Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībām, ja runā par Rīgas Zoodārzu, nav jaunums. "Ja mēs paskatītos pēdējo pāris gadu laikā, tad mūsu kapitālsabiedrības īpašuma izvērtēšanas stadijā šis jautājums ir vienmēr bijis. Līdz ar to mēs skatāmies uz to mazliet no citas puses, ko tas mums var dot un ko tas mums var ņemt," intervijā situāciju ieskicēja Bilzēna.

Lūgta precizēt, kāda tad būs šī ietekme – pozitīva vai negatīva – Bilzēna atbildēja izvairīgi. Vienlaikus viņa akcentēja, ka Rīgas Zoodārza spēks ir tas, ka uzņēmums rūpējas par dzīvniekiem un sabiedrības izglītošanu bioloģiskās daudzveidības jomā. Taču viņa arī norādīja, ka gadījumos, ja apvienošana notiek saimnieciski, tad ieguvējām vajadzētu būt abām pusēm. Ar nosacījumu, ka ir skaidra tā funkcija, ko katrs no uzņēmumiem veic.

Anete Bilzēna
Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza valdes locekle

"Tātad kopīga administratīvā pārvaldība, kopīga finanšu vadība, kopīga saimnieciskā vadība, kopīga izglītošanas pārraudzība Latvijas skolēniem, pieaugušajiem, visu vecumu iedzīvotājiem. Šīs viennozīmīgi ir tā funkcijas, kurās abas divas puses varētu iegūt."

Bilzēna akcentēja, ka zoodārzā finanšu plūsma ir izteikti sezonāla. Vasarās ienāk vairāk naudas, ap 50% zoodārza kopējo ieņēmumu no apmeklētājiem, kas iegādājušies biļetes. "Ja izlīdzinātu šo finanšu plūsmu, mēs viennozīmīgi būtu daudz stabilāki savā ikdienas plānošanā," sacīja Bilzēna.

Vaicāta, vai divu kapitālsabiedrību apvienošana nozīmētu arī darbinieku atlaišanu, kā tas lielā daļā gadījumu notiek, Bilzēna uzsvēra – dzīvnieku zoodārzā ir tik, cik to ir, un mazāk nepaliek, tāpēc darbinieku atlaišanai nebūtu pamata.  "Ja ir skaidri definēta funkcija, ar ko mēs nodarbojamies, tad dzīvnieku kopēju skaits, dzīvnieku pārraugu, kolekcijas vadības, starptautiskās darbības – funkcija nekādā gadījumā nemainās. Tieši tas pats ar izglītošanu," skaidroja Bilzēna.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Patlaban viens no iecerētajiem projektiem, kā attīstīt zoodārza novecojušo infrastruktūru, ir Himalaju ekspozīcijas būvniecība. Bilzēna sacīja, ka Himalaju ekspozīcija ir ārkārtīgi svarīgs mērķis, jo pretējā gadījumā, ja infrastruktūra netiek sakārtota, tad 15% no zoodārza jāslēdz ciet. "Manā politiskajā un administratīvajā vadībā ir vienprātība, ka Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam ir jābūt. Pie tik sena ķermeņa, kāds ir zooloģiskais dārzs, pie nolietotās infrastruktūras, vienīgais ceļš, kā var dzīvot tālāk, ir atjaunot infrastruktūru caur ekspozīcijām," akcentēja Bilzēna.

Patlaban ir jau veikti visi priekšdarbi, lai uzsāktu Himalaju ekspozīcijas izbūvi, un, kā sacīja zoodārza pārstāve, tas notiks jau šovasar. "Mēs esam gatavi sākt jau šobrīd, mēs esam veikuši visus priekšdarbus. Mēs varam sākt šodien. Mēs mazliet vēl pagaidīsim, un mēs būsim gatavi sākt jau pirms rudens perioda," intervijā pauda Bilzēna.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm