ASV uzbrūk Irānas "naftas epicentram" – Hārkas salai. Kas notiks ar cenām?
Aptuveni 30 kilometru attālumā no Irānas krasta atrodas neliela koraļļu sala – Hārka –, caur kuru katru dienu tiek eksportēti deviņi no desmit Irānas jēlnaftas bareliem. Šī tikai astoņu kvadrātjūdžu lielā sala ir Irānas ekonomikas centrālais mezgls un vienlaikus kļuvusi par jaunāko mērķi ASV militārajām operācijām. Nedēļas nogalē pēc Donalda Trampa pavēles ASV spēki veica triecienu pa militārajiem objektiem uz salas, kas ir Irānas naftas pārstrādes infrastruktūras sirds.
Uzbrukums tika īstenots divas nedēļas pēc kopīgajiem ASV un Izraēlas militārajiem triecieniem Irānai, kas izraisīja plašāku konfliktu reģionā. Pēc šiem notikumiem Irāna bloķēja stratēģiski svarīgo Hormuzas šaurumu, caur kuru parasti tiek transportēta piektā daļa pasaules naftas piegāžu. Lai gan bombardēšana līdz šim nav skārusi pašas naftas infrastruktūras objektus, Tramps brīdinājis, ka tas var mainīties, ja Irāna neatvērs kuģošanas ceļu.
Noskaties: Gaisa uzbrukumi turpina satricināt naftas infrastruktūru Persijas līcī
Jebkādi bojājumi Hārka salas naftas infrastruktūrai varētu piespiest Irānu samazināt ieguvi savos naftas laukos. Tas potenciāli nozīmētu vēl aptuveni vienu miljonu barelu dienā mazāk globālajā tirgū, kas jau ir satricināts.
Kara sekas jau jūtamas globālajā enerģijas tirgū. Irānas uzbrukumi tankkuģiem Hormuza šaurumā ir izņēmuši no tirgus aptuveni 15 miljonus barelu naftas. Tajā pašā laikā vairāki naftas un gāzes ieguves projekti Tuvajos Austrumos tiek apturēti.
Saskaņā ar International Energy Agency datiem, naftas ieguve reģionā varētu samazināties par pat 10 miljoniem barelu dienā. Konflikts skāris arī gāzes piegādes – Katara bija spiesta apturēt sašķidrinātās dabasgāzes ražošanu pēc uzbrukumiem infrastruktūrai, kā rezultātā Eiropā gāzes cena pieauga par aptuveni 80%.
Enerģijas tirgus eksperti brīdina, ka situācija var radīt vienu no lielākajiem piegāžu satricinājumiem vēsturē. Ja vairākas valstis būs spiestas pilnībā apturēt naftas laukus, cenas var saglabāties augstas ilgstoši.
Analītiķi pieļauj, ka sliktākajā scenārijā naftas cena varētu pārsniegt 2008. gada rekordu – 147,50 dolārus par barelu. Lai gan tādi ražotāji kā Saudi Aramco cenšas pārorientēt eksportu uz cauruļvadiem un citiem maršrutiem, daudzas valstis, tostarp Irāna, Irāka un Kuveita, joprojām ir lielā mērā atkarīgas no Hormuza šauruma. Ja krīze ieilgs, pasaules enerģijas tirgus var saskarties ar ilgstošu nestabilitāti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
