"Bija jautājums, vai pietiks pārtikai." Kristīne Jelinska atklāti par savu traumatisko bērnību

"Visu mūžu man likās, ka tā ir trauma," vecāku šķiršanos bērnībā atceras Kristīne. Tagad viņa spriež, ka tā ir bijusi pieredze, kas viņu padarījusi par tādu cilvēku, kāda viņa tagad ir.

"Vai es visu daru pareizi audzināšanā? Nezinu," atklāta ir sieviete, kura pati nu ir divu bērnu mamma.

Viņa atklāj, ka pēc vecāku šķiršanās palikusi dzīvot ar mammu. "Mēs dzīvojām ne tik turīgi. Tiešām bija jautājums, vai pietiks pārtikai, vai pietiks rēķiniem, vai pietiks naudas manai dzimšanas dienai.

Brīvdienās es braucu pie tēta. Kādu piektdienas vakaru es atbraucu pie tēta, bet durvis bija aizlīmētas. Policijas iecirknī man paziņoja, ka tētis izdarījis tādu darbību.

Šobrīd, būdamai tādā vecumā, man liekas – kā tādam mazam bērnam var pateikt un izlaist pa durvīm – tu tagad ej.

Bez naudas, bez e-talona, bez telefona stāvēju uz ielas. Joprojām atceros to sajūtu," dienu, kad uzzināja par tēta pašnāvību, atceras Kristīne.

"Man nepatīk par šo runāt, bet manī ilgi bija aizvainojums. Ja viss dzīvē ir tik slikti, vai es nebiju tā vērta, lai cīnītos? Jo es nevaru iedomāties, ka es sev kaut ko nodarītu, jo es nevaru – man taču ir bērni. Man jābūt stiprai, man ir jābaro viņi, man ir viņi jāaudzina, bet tētis izdomāja savādāku ceļu," pārdomās dalās Kristīne.

Bērnības pieredze padarījusi Kristīni pašu atbildīgāku, kā mammu.

"Es līdz pēdējam cīnījos, lai maniem bērniem ir abi vecāki. Mēs ilgi ar vīru glābām mūsu attiecības, lai tiešām nebūtu "svētdienas tētis". To es nespēju saglabāt.

Šobrīd es mēģinu pārāk parūpēties par viņiem. Pārāk visu nokontrolēt, pārāk parūpēties. Visur tie drošības spilveni – mamma visu nokārtos, visu izdarīs. Tagad es saskaros ar to, ka bērni nav patstāvīgi.

Viss krīt no debesīm, nav motivēti vispār kaut ko darīt. Tā pārlieku lielā mīlestība, manuprāt, arī lauž mūsu bērnus," vaļsirdīgi par dzīves ironiju un dažādo pieredzi stāsta Jelinska. "Man ir vēlme būt kādam vajadzīgai, jo bērnībā biju viena."

Šobrīd gan viņa cītīgi strādā pie tā, lai mazinātu kontroli pār bērniem un ļautu viņiem pieļaut savas kļūdas un kādreiz nebūt uzvarētājiem visās spēlēs.

Kā jau daudzi, kas piedzīvojuši traumatisku pieredzi, arī Kristīne neslēpj – viņa emociju rētas dziedē darbā.

"Es ļoti daudz strādāju, visu mūžu esmu strādājusi, un vienmēr esmu darījusi to, kas man patīk un kas ir mans.  Es kaut ko radu, un man patīk kaut ko radīt un tad skatīties, cik man labi sanāca," sirsnīgi smejas Kristīne.

Vēl viens no veidiem, kā viņa uztur sevi arī emocionālā formā, ir sports, kas lieliski izlādē un sniedz pozitīvas emocijas. Kristīne neslēpj – viņa lietojusi arī antidepresantus, lai "ieģipsētu" stresu, lai beigās pati ar to tiktu galā.

TV3 sarunu raidījumā "Zilonis studijā" kopā ar vadītāju Agnesi Drunku jautājumu iztirzā arī mūziķis Arnis Slabožaņins, kurš audzis bez tēva, personības izaugsmes trenere Kristīne Zviedre un psihoterapeite un ģimenes ārste Līva Mača.

Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!

Projektu " Zilonis studijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Zilonis studijā" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2025