Jaunieši nespēj atļauties diabēta tehnoloģijas, pacienti vēršas pie valsts

"Šobrīd dzīve bez modernajām tehnoloģijām nozīmē nepārtrauktu risku. Var būt zems cukurs, var noģībt uz ielas. Tas ir risks ilgtermiņā, nezinot savu cukuru," intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" norādīja piketa organizatore, 1. tipa diabēta paciente Dita Mežavilka.

"Ceram tikt sadzirdēti," turpina Mežavilka. Viņa norāda, ka piketa mērķis ir aicinātu valdību kompensēt insulīna sūkņus un glikozes sensorus visiem pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu. Biedrībā norāda, ka, neraugoties uz to, ka Latvijā ir atzīta nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensoru un insulīna sūkņu klīniskā efektivitāte 1. tipa diabēta ārstēšanā, Latvijā lielākā daļa pacientu joprojām netiek iekļauta valsts kompensācijas sistēmā.

Piketa organizatori norāda, ka šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, jo pašlaik daudzi cilvēki, īpaši jaunieši, nespēj atļauties modernas diabēta ārstēšanas tehnoloģijas. Tas ietekmē ne tikai viņu veselību, bet arī ikdienas dzīvi, darbu, mācības un sabiedrisko līdzdalību.

Nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensori 24 stundas diennaktī mēra glikozes līmeni un brīdina par bīstamām svārstībām. Insulīna sūkņi nodrošina precīzu, individuāli pielāgojamu insulīna padevi. Klīniskie pētījumi apliecina, ka šo tehnoloģiju lietošana uzlabo HbA1c rādītājus un samazina neatliekamās palīdzības gadījumu skaitu.

Noskaties arī: Latvija vienīgā Eiropā, kur par dzīvībai svarīgām tehnoloģijām cilvēkiem jāmaksā pašiem

Šobrīd valsts apmaksā sensorus bērniem līdz 18 gadu vecumam un atsevišķām šaurām pacientu grupām – grūtniecēm un pacientiem pēc aizkuņģa dziedzera transplantācijas. Savukārt insulīna sūkņi tiek apmaksāti tikai bērniem un jauniešiem līdz 24 gadu vecumam.

2023. gada decembrī platformā "manabalss.lv" tika iesniegta iniciatīva par valsts atbalstu sensoriem un insulīna sūkņiem visiem 1. tipa diabēta pacientiem neatkarīgi no vecuma. To parakstīja vairāk nekā 12 000 Latvijas pilsoņu.

Pēc biedrībā vēstītā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tika atzīta tehnoloģiju medicīniskā nepieciešamība, tomēr pieņemtie lēmumi paredzēja kompensāciju tikai ierobežotām pacientu grupām.

Biedrībā pauž, ka nevienlīdzīgā piekļuve ārstēšanai rada augstāku komplikāciju riskus, lielākas ilgtermiņa veselības aprūpes izmaksas un sociālekonomiskus zaudējumus darbspējīgā vecuma iedzīvotāju vidū.

Ņemot vērā situācijas ieilgušo risināšanu, pacienti ir iesnieguši iesniegumu Tiesībsarga birojā par kompensācijas kārtības atbilstību vienlīdzības principam.

Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā nav valsts apmaksāti sensori pieaugušajiem.

Pirmā tipa diabēts ir insulīna atkarīgais diabēts un tas rodas, ja aizkuņģa dziedzeris nespēj saražot insulīnu pietiekamā daudzumā. Trūkstošais insulīns jāievada injekciju veidā. Ar pirmā tipa cukura diabētu var saslimt jebkurā vecumā, bet parasti tas attīstās bērnībā.

Paredzēts, ka protests noritēs no plkst. 8.30 līdz 11.30.