Uz saturu

"Protams, ka dažreiz aizmirstas." Kā skolām sokas ar veselības mācību?

Vai skola spēj iemācīt bērniem rūpēties par savu veselību? Fiziskā un mentālā labsajūta, ikdienas paradumi – nu jau vairākus gadus ar veselību saistīti jautājumi ir ieintegrēti bioloģijā, sportā un citos mācību priekšmetos. Jaunie izglītības standarti izaicina gan skolas, gan ģimenes! Tikmēr eksperti uzsver: veselība nav tikai mācību saturs, tā ir sadarbība starp skolotājiem, vecākiem un bērniem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mārupes Valsts ģimnāzijas sestās klases skolēni audzināšanas stundā pārrunā mentālās veselības jautājumus. Jau vairākus gadus veselības mācība kā atsevišķs priekšmets- netiek pasniegta un tās tēmas tiek integrētas citās mācību stundās.

TV3 Ziņu uzrunātais Gabriels stāsta, ka mācās gan skolā, gan arī runā ar vecākiem. "Protams, ir tā, ka dažreiz aizmirstas tās veselīgas lietas, tad atgādina. Vecāki palīdz," teic Gabriels. Savukārt Ričards teic, ka viņam pietiek ar skolā gūtajām zinībām. "Man it kā visa pietiek, arī mācos klases stundā. Mums nāk psiholoģe, sportā runājam," atzīst skolēns.

Lai gan diskusijas par veselības mācības atdalīšanu kā atsevišķu priekšmetu joprojām turpinās, jauno standartu novērtē Mārupes Valsts ģimnāzijas direktore.

Andžela Sokolova
Mārupes Valsts ģimnāzijas direktore

"Šie jautājumi nav atrauti no kopveseluma. Uz cilvēka organismu jāskatās kā uz holistisku sistēmu. Un tur iekšā gan bioloģija, anatomija, sports, psiholoģija, gan savstarpējas attiecības."

Ne mazāk nozīmīgs ir arī pašu vecāku ieguldījums, akcentē Mārupes Valsts ģimnāzijas direktore Andžela Sokolova. "Jāpatur prāta, ar kādu bagāžu nāk bērns uz skolu," uzsver direktore. "Varam runāt par daudzām lietām, tai skaitā, veselīgu uzturu, bet, ja bērns mājās pārtiek no burgeriem, tad atsakās ēst soļanku vai kartupelīšus, jo ēdiens nav ierasts un viņš to negrib. Mēs varam stāstīt cik gribam."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pētot pašreizējo situāciju, eksperti secinājuši, ka sabiedrībā valda lielas gaidas, ka tieši skola iemācīs bērniem tās pamatlietas, kuras būtu jāapgūst ģimenē.

Manuels Hoakins Fernandess-Gonsaless
LU pētnieks

"Ļoti liela vērtību dažādība. Un tad ir lietas, par kurām vecāki grib, lai runā šādi vai citādi, bet skolā runā citādi. Bērna labā vajag sadarboties. Kā jau teicu, vajag sadraudzēties ar klases audzinātājiem. Nevaram iet uz skolu tikai tad, kad ir problēma, jāiet runāt arī par labām lietām."

Kur beidzas mācību saturs un sākas ikdienas dzīve? Nereti šos jautājumus grūti nošķirt. Tāpēc trīspusēja sadarbība- starp bērniem, vecākiem un skolu, ir ļoti nepieciešama.

Anda Ķīvīte Urtāne
RSU Sabiedrības veselības institūta direktore

"Ja mums būtu atsevišķs veselības māc. priekšmets ar skaidru struktūru, un ka šī ir viela, ka bērnam to stāsta tādā un tādā klasē, tad lieta cita. Apjukumu rada jaunais izglītības standarts. Šī integrēta pieeja prasa lielu ieguldījumu no skolotāju puses un izglītības sistēmas puses, lai to realizētu labā kvalitātē. Sagaidīt, ka bērns šos informācijas krikšus dzirdēs, saklausīs dažādās jomās un saintegrēs kopā, tās ir augstas prasības."

Tāpēc speciālisti secina, ka veselības jomas izglītības standarts skolām būtu jāprecizē, un īpaši uzsver nepieciešamību plašākām diskusijām šajā jautājumā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm