Iespējamie investori izrāda interesi par LMT un "tet", apgalvo Valainis
Iespējamie investori izrādot interesi par Latvijas tehnoloģijas milžiem LMT un "tet". Par to vēsta Ekonomikas ministrija. Jauna stratēģiskā partnera piesaiste būtu daļa no vērienīgā darījuma, kurā valdība iecerējusi atpirkt LMT un "tet" daļas no zviedru "Telia". Nerimst gan diskusijas, kā labāk un vai vispār to darīt.
Kā labāk un vai vispār valstij no zviedriem atpirkt daļas tehnoloģiju uzņēmumus LMT un "tet". Iecerētais darījums turpina virzība, eksperti nebeidz lauzt šķēpus.
Jaunākiem skatītājiem varbūt varētu šķist, ka jautājums par Latvijas valstij un Zviedrijas "Telia" līdzpiederošajiem uzņēmumiem "tet" un LMT aktuāls ir dažus gadus. Patiesībā šis jautājums ir aktuāls dažus gadu desmitus.
Nevis kopš laika, kad "tet" vēl saucās "Lattelecom", bet no laikiem, kad "Lattelekom" savu nosaukumu rakstīja ar burtu "k", nevis "c".
Būtu grūti atrast kādu Latvijas valdību, kurai vismaz reizi nebūtu bijis jāspriež par abiem Latvijas tehnoloģiju milžiem, tomēr ar īpaša memoranda parakstīšanu pērn jūlijā likts šķietams punkts šķietami nebeidzamajām diskusijām.
Skandināvi gatavi pārdot savas daļas Latvijai, bet process ne tuvu nav noslēdzies. Joprojām jautājumi gan par darījuma summu, gan par to, vai beigās abas kompānijas apvienot vienā vai atstāt atsevišķi, tāpat ir jautājumi par iecerēto darījuma struktūru, iesaistot citus valsts uzņēmumus, tai skaitā energokompāniju "Latvenergo".
Valdībā šonedēļ progresa ziņojums prezentēts aiz slēgtām durvīm. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka iespējas kaut ko publiski komentēt ir ierobežotas, bet process virzoties pēc plāna. Konsultanti strādājot, pētot abus uzņēmumus, apzinot potenciālos ieguldītājus.
"Pozitīvā ziņa, ka jau šobrīd ir investori, kuri izrāda interesi, bet visam savs laiks. Kad būs veikti šie padziļinātie izvērtējumi, iesim nākamajā fāzē un varēsim detalizēti runāt gan par investoriem, gan par darījuma tālāko struktūru."
Lielo slepenību, lemjot par abu stratēģisko uzņēmumu nākotni, iepriekš kritizējusi Industrijas attīstības konfederācija. Arī tagad nekas īsti nav uzlabojies, taču kopumā atbalstāms tas, ka situācija tiekot risināta. Zviedri likuši šķēršļus abu uzņēmumu attīstībai – gan konkrēti aizsardzības nozarē, gan eksportā kopumā.
"Esošajā salikumā turpināt cirpt mīļo Latvijas tautu. Jā, tur viss kārtībā un nevajadzētu nekādus akcionārus mainīt, bet tas nav tas, ko mēs vēlamies," teic Latvijas Industrijas attīstības konfederācijas pārstāvis Normunds Bergs.
Iespējamā darījuma summa nav zināma, bet lēsts, ka tā varētu būt, kā minimums, daži simti miljoni eiro. Piesaukts pat pusmiljards eiro. Eksperta ieskatā šī nebūtu pārlieku augsta cena, ko maksāt par identificēto problēmu novēršanu.
Valdībai gan tiešā veidā būtu grūti šādu naudu, tā teikt, sagrabināt, tāpēc iesaistīts viens no tās naudīgākajiem aktīviem – "Latvenergo".
"Pēc būtības "Latvenergo" bilance tiek izmantota vienkārši, lai garantētu visu šo darījumu. Vai tas ir pareizi? Es neesmu pārliecināts. Tas nozīmē, ka, ja gadījumā, piemēram, šajā darījumā notiek kaut kādas grūtības, mēs tad kā valsts ieliekam naudu vai garantējam no "Latvenergo" bilances? Tas arī nav zināmā mērā pareizi."
"Latvenergo" pašam esot kur izmantot savu kapitālu – attīstot enerģijas ražošanu Latvijā.
Latvijas Eksportētāju asociācijas valdes locekli, uzņēmēju Jāni Ošleju nepārliecina potenciālais plāns, ka vienlaikus šajā darījumā tiek atrasts cits stratēģiskais investors, kas uzreiz vismaz daļu patlaban "Telia" piederošo akciju pārpērk. Labāk būtu vienkārši mēģināt piesaistīt naudu no privātā sektora, piemēram, no pensiju fondiem, nevis atrast kādu konkrētās nozares partneri ar savām personīgām interesēm. "Tā nu mēs, no vilka bēgot, uz lāci riskējam nokļūt," situāciju vērtē Ošlejs.
Šis viss pagaidām karājas virs abu tehnoloģiju uzņēmumu galvām. "tet" valdes priekšsēdētājs tv3.lv raidierakstā "Piķis un ģēvelis!" atzīst, ka ikdienā tas prasa papildu pūliņus, bet esot cerība uz veiksmīgu iznākumu. "tet" vadības ieskatā tam vajadzētu rezultēties arī ar abu uzņēmumu apvienošanu, tai skaitā, lai labāk censtos tikt līdzi patlaban tik strauji augošajai globālajai tehnoloģiju nozarei.
"Šobrīd mēs [savstarpēji] konkurējam. Jautājums, vai pie līdzīgas akcionāru struktūras tas ir pats labākais un gudrākais risinājums ilgtermiņā. Sinerģiju iespējas, kas šobrīd netiek pilnībā izmantotas, pastāv. Tur ir risks, tur ir iespējas. Jo labāk mēs šīs izmantosim, jo labāk uzņēmumi augs," teic "tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.
Otra iesaistītā uzņēmuma – LMT – vadība gan ilgstoši bijusi pret apvienošanu. Šajā pārmaiņu procesā šī būs vēl viena fundamentāla izšķiršanās, kas pagaidām vēl nav atbildēta. "Tur ir daudz ko smērēt uz tāfeles un zīmēt tos scenārijus. Nav šeit vienas atbildes. Ja tu prasi, ko es darītu? Es nezinu. Uz to ir jāiedzer, jāpasēž, jāpadomā. Tur nav ātru un vienkāršu atbilžu. Lai kā gribētos tādas, nav," teic Bergs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
