Nav jābāž kamera sejā avārijas upuriem. Mediķi uzsver – Praulienas traģēdijā katra minūte bija izšķiroša

Spriežot pēc aculiecinieka uzņemtajiem kadriem un viņa paša sarunas fonā, var noprast, ka cilvēks aiz telefona kameras ir pirmais, kurš nonācis sadursmes vietā īsi pēc negadījuma.

Kad beidzot filmētājs nolēma izsaukt operatīvos dienestus, negadījuma vietā ieradās liels skaits glābēju. Diemžēl abiem vīriešiem no BMW, 26 gadus vecajam vadītājam un 36 gadus vecajam pasažierim, mediķi konstatēja nāvi. Savukārt 45 gadus vecais "Toyota" šoferis nomira medicīnas iestādē.

CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis norāda – ir pilnīgi skaidrs, ka bijis liels atļautā ātruma pārsniegums un vismaz viens no vadītājiem braucis ļoti neapdomīgi.

Eksperts norāda, ka šis ceļš ir ļoti līkumots un nav savienojams ar to ātrumu, ar kādu, visticamāk, brauca šajā avārijā iesaistītie.

Pēc pēdām, kas redzamas notikuma vietā, pagaidām var spriest, ka BMW šoferis nav savaldījis automašīnu un sākumā iztriecies cauri grāvim, spējis no tā izbraukt un iestūrējis pretējā joslā, kur satriecās ar "Toyotu".

Taču visa notikušā gaita tiks pētīta uzsāktajā kriminālprocesā, tostarp tiks noskaidrots, vai autovadītāji bija lietojuši apreibinošas vielas. Apkārtnē mētājās vairākas alkohola pudeles, arī gaisā bija jūtama alkohola smaka. Šobrīd jau noskaidrots, ka nevienam no šoferiem nebija transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.

Atgriežoties pie aculiecinieka video, arī tā autora darbības tiks izvērtētas un nepieciešamības gadījumā tiks lemts par sodu.

"Cienītie autovadītāji un liecinieki. Ja jūs redzat kaut ko notikušu, vispirms ir jāsauc glābēji, momentāli ir jāinformē policija, jāinformē glābšanas dienests, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Un nav jāstaigā cauri negadījuma vietai, nav jāizmīda pēdas, nav jābāž kamera sejā cietušajiem, nav jāfilmē bojāgājušie, utt. Šādu rīcību var traktēt pat kā kriminālpārkāpumu," norāda Irbītis.

Uzņemtā video garums ir minūte un deviņas sekundes. Jāskaita klāt laiks, kurā vīrietis izkāpj no auto, sameklē telefonu, pieiet pie negadījuma vietas un sāk filmēt. Nav arī zināms, cik ātri pēc video tapšanas viņš veica zvanu operatīvajiem dienestiem. Ja cilvēks bija pirmais, kurš ieradās negadījuma vietā, kopumā tika kavētas vairākas minūtes, kurās mediķiem bija iespēja cietušajiem sniegt palīdzību.

"Šādās situācijās, kad tiešām bijis nopietns negadījums lielā ātrumā un kad katra minūte ir no svara, tad jo ātrāk tiks veikts zvans glābšanas dienestiem, neatliekamajai palīdzībai un jo ātrāk atbrauks profesionāļi, kas spēs sniegt palīdzību, viņi, iespējams, izglābs vairāk dzīvību, utt.. Viss atkarīgs no situācijas. Šajā situācijā būtu palīdzējis tas zvans, jo medicīniskās palīdzības dienestā ir savi algoritmi, savi procesi, kā var cilvēkam dot pa telefonu norādījumus, ko darīt," norāda NMPD Pirmās palīdzības apmācības sistēmas organizēšanas nodaļas galvenais speciālists Miķelis Puķītis.

Mediķis uzsver, ka minūte palīdzības sniegšanā ir daudz. Cilvēkam, piemēram, 4-5 minūtes bez skābekļa jau rada neatgriezeniskus bojājumus smadzenēs.

"Ja cilvēks ir pie samaņas, tad mēs ar viņu varam kontaktēties, viņš mums var pateikt, kā jūtas. Šajā situācijā labākais būtu nekustināt viņu, jo traumas var būt dažādas un ceļu satiksmes negadījums ir viena no situācijām, kad varētu būt traumēts mugurkauls. Tad algoritms saka to, ka cenšamies cietušo nekustināt, lai nepadarītu situāciju vēl sliktāku. Bet visu laiku jābūt blakus tam cilvēkam. Ja esam vairāki palīdzības sniedzēji, tad pie katra cieutšā var būt kāds blakus, kas attiecīgi seko viņa stāvoklim un tam, vai tas stāvoklis nepasliktinās. Ja pasliktinās, tad ir jāveic vajadzīgie soļi. Ja ārā ir auksts, tā var būt folija sega – kaut vai apsegt ar folijas segu lieki nekustinot. Tā var būt viena no lietām, ko varam darīt, ja cilvēks ir cietis negadījumā un guļ uz zemes."