Jānotiek daudzām labvēlīgām sakritībām – cik reāli iespējams laikus notriekt dronu
Aizvadītajā naktī Latvijas teritorijā no Krievijas ielidojis un uzsprādzis drons, radot bažas par drošību pierobežā. Lai gan objekts, iespējams, nogāzies salīdzinoši tuvu apdzīvotai vietai, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) uzsver – šādi incidenti lielā mērā ir nejauši, un iedzīvotājiem nav pamata panikai. Vienlaikus eksperti atzīst, ka šādu objektu savlaicīga identificēšana un neitralizēšana prasa virkni "sakritību".
Kā vēstīts, naktī uz trešdienu Latvijas gaisa telpā ielidojis un nokritis drons no Krievijas.
Leščinskis informēja, ka aizvadītajā naktī Latvijas gaisa telpā novēroti divi neatpazītu lidojošu objektu incidenti. Pirmais incidents konstatēts plkst. 00.51, kad sensoros pamanīts neatpazīts objekts. NBS aktivizēja pretgaisa aizsardzības grupu, kas devās uz pretgaisa aizsardzības pozīciju.
Grupa bija ceļā, kad pēc visām indikācijām esošais drons ielidoja Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas. Tālāk drons turpināja lidojumu gar Latvijas un Baltkrievijas robežu un tālāk virzījies gar Krievijas robežu, bet pēcāk ielidojis Krievijas gaisa telpā. Kopumā šis incidents ilga aptuveni 24 minūtes jeb noslēdzās plkst. 1.16.
Pēc neilga laika aptuveni plkst. 2.19 NBS sensoros pamanīja, ka Latvijas gaisa telpai arī no Krievijas puses tuvojas lidojošs objekts. NBS sekojuši šim objektam, taču tas pazudis no radaru magnētisko sensoru redzesloka aptuveni 20 minūtes. Vienlaikus bijušas indikācijas akustiskajos sensoros, ka objekts turpina lidojumu. NBS aktivizējusi pretgaisa aizsardzības grupu, kas devās uz notikuma vietu. "Kamēr grupa bija ceļā, objekts detonēja Krāslavas novadā provizoriski plkst. 2.35," norādīja ģenerālis.
Satraukumam nav pamata
Neoficiāla informācija liecina, ka drons varētu būt nokritis aptuveni 400 metru attālumā no dzīvojamām ēkām. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos/Sauszemes komponenta priekšnieks brigādes ģenerālis Egils Leščinskis preses konferencē to pilnībā neapstiprina, bet arī neizslēdz.
"Man nav bijis laika izpētīt ģeogrāfiskās kartes… nevar izslēgt, ka tā tas arī bijis," viņš saka.
Neskatoties uz incidentu, militāristi aicina iedzīvotājus nesatraukties pārmērīgi. "Protams, ka risks ir paaugstināts pierobežā, bet nevajadzētu šādi skatīties," uzsver Leščinskis.
Lasi vēl: Rinkēviča rīcībā esošā informācija liecina, ka nokritušais drons bijis ukraiņu
Viņš arī atgādina, ka Latvija atrodas blakus aktīvai karadarbības zonai, un tas ir faktors, ar kuru jārēķinās. "Drons var ierasties arī no jūras puses. Šāda varbūtība nav izslēgta," viņš piebilst.
VIDEO: Baltijā vairāki dronu incidenti vienā naktī – Siliņa komentē situāciju
NBS skaidro, ka objekts tika pamanīts ar akustiskajiem sensoriem, taču tā identificēšana prasa laiku. "Signāls nav tik viennozīmīgs… Tas var būt putnu bars vai cits objekts," skaidro Leščinskis.
Viņš uzsver, ka operatoriem jābūt ļoti pieredzējušiem, lai atšķirtu reālu draudu no viltus signāliem. "Ļoti bieži šie signāli nāk arī par migrējošiem putnu bariem," viņš norāda.
Nav pierādījumu, ka Latgalē nokritušais drons bijis apzināti virzīts Latvijas virzienā
Patlaban nav pierādījumu, ka Latgalē nokritušais un ar kaujas galviņu bruņotais drons būtu apzināti virzīts Latvijas virzienā, trešdien žurnālistiem teica Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.
Ģenerālis arī vērsa uzmanību, ka ar iekšdedzes dzinēju aprīkotā drona lidojuma augstums bijis diezgan zems, kas izskaidro, kāpēc tas bija ārpus lielajām radaru sistēmām.
Par drona izcelsmes valsti ģenerālis negribēja spekulēt, līdz ar to viņš nevarot apstiprināt, vai tas ir Krievijas, vai Ukrainas drons. "Patlaban nav pierādījumu, ka tā būtu specifiski organizēta operācija no Krievijas," uzsvēra ģenerālis.
Drons pēc detonācijas ir sadalījies, un tā sastāvdaļas ir izkaisītas, līdz ar to armijas un iekšlietu dienesti patlaban nodarbojas ar drona atlieku savākšanu.
Vai dronu būtu iespējams notriekt?
Atšķirībā no iepriekšējiem gadījumiem, šobrīd Latvijā juridiski ir iespējams notriekt šādus objektus. "No juridiskā viedokļa šāda iespēja mums ir. Lēmuma pieņemšanas process ir skaidri noteikts," skaidro Leščinskis.
Tomēr praksē tas nav tik vienkārši. "Ja mēs zinātu, ka gaisa telpa ir slēgta un grupa atrastos mērķa tuvumā, tad lēmums tiktu pieņemts," viņš saka.
Eksperti uzsver – lai šādu objektu iznīcinātu, vienlaikus jāizpildās vairākiem nosacījumiem:
- objektam jābūt savlaicīgi identificētam kā reālam draudam;
- pretgaisa aizsardzības vienībai jāatrodas pietiekami tuvu;
- jābūt skaidrai situācijai gaisa telpā (piemēram, tā ir slēgta);
- jānotiek ātrai koordinācijai starp iesaistītajām institūcijām;
- jābūt drošai pārliecībai, ka notriektais objekts neradīs lielāku apdraudējumu uz zemes.
Attiecīgi Leščinskis atzīst, ka drona notriekšanai jāsakrīt daudzām labvēlīgām sakritībām, lai tas vispār būtu iespējams.
Pretgaisa aizsardzības vienības uz notikumu reaģējušas dažu minūšu laikā, tomēr incidents attīstījies pārāk ātri. "Vienības izvirzījās uz pozīcijām ļoti laicīgi… bet incidenta norises laiks bija par īsu," skaidro Leščinskis.
Viņš atklāj, ka sprādziens noticis aptuveni 10 minūtes pēc objekta identificēšanas, kamēr vienībām līdz pozīcijām būtu bijis nepieciešams apmēram pusstunda.
Iespējamā saistība ar citiem incidentiem
Komentējot ziņas par līdzīgu gadījumu Igaunijā, Leščinskis pieļauj, ka teorētiska saistība var pastāvēt.
"Tā varētu būt situācija, ka organizēta uzbrukuma laikā atsevišķi droni nonāk arī mūsu gaisa telpā," viņš saka.
Uzzini vairāk: Igaunijā no Krievijas teritorijas ielidojušais drons trāpījis elektrostacijā
Leščinskis arī uzsver būtisku aspektu: "Miera laikā mēs ļoti lielu uzsvaru liekam drošībai. Ja mēs šaujam, tad viss, kas ir gaisā, kaut kur arī nokritīs lejā."
NBS pārstāvis uzsver, ka Latvija joprojām darbojas miera apstākļos, kas nosaka piesardzīgāku rīcību. "Mēs nevaram darboties tā, kā kara apstākļos," viņš saka. Kara situācijā prioritāte būtu stratēģisko objektu aizsardzība, taču mierā būtiski ir samazināt riskus civiliedzīvotājiem.
Vienlaikus gan Latvijā tiek strādāts pie aizsardzības spēju uzlabošanas. "Mēs strādājam pie daudzslāņu gaisa aizsardzības, bet šādu garantētu, teiksim, kupolu nodrošināt nav iespējams – tas drīzāk ir vēlmju formātā," viņš piebilst, atsaucoties arī uz citu valstu pieredzi.
Tāpat Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, pirmdien nokritis un eksplodējis drons, bet tas bijis ukraiņu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
