Ukrainas droni Baltijas valstīs iemaldījās. Igaunija skaidro rīta notikumu detaļas

Saistībā ar Igaunijā ielidojušajiem droniem kaimiņi naktī gaisā pacēluši Baltijas gaisa telpas patruļas iznīcinātājus, pauda Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkūrs. Gaisā tika pacelta Itālijas gaisa patruļa no Emari bāzes, kas kādu laiku patrulēja virs Jehvi reģiona, veicot savus uzdevumus šādās situācijās.

Zināms, ka valstī ielidojis militārs drons, kas, visticamāk, bija aprīkots ar sprāgstvielām.

Cilvēki šajā incidentā necieta. Igaunijas Drošības policija kopā ar prokuratūru uzsākusi kriminālprocesu.

FOTO: Latvijā nokritušais drons, sprādziena vieta

Tikmēr Auverē strādā Drošības policijas izmeklēšanas grupa.

"Eesti Energia" valdes priekšsēdētājs Andruss Dureiko sacīja, ka uzņēmums iepriekš saņēmis brīdinājumu no apsardzes centra. Pēc sprādziena trokšņa sekojusi tūlītēja apsardzes rīcība, atrastas drona atlūzas un norobežota teritorija.

Skurstenim, kurā drons ietriecās, ir ārējs bojājums, kura apjoms vēl tiks noteikts, taču tas neietekmēs stacijas darbību. Tā jau kopš vakardienas atrodas rezerves režīmā ar triecienu nesaistītu iemeslu dēļ.

VIDEO: Baltijā vairāki dronu incidenti vienā naktī – Siliņa komentē situāciju

Droni bija nomaldījušies

Kā preses konferencē uzsvēra Igaunijas premjerministrs Kristians Mihals, Igaunija nav bijusi dronu triecienu mērķis. Domājams, ka to uzbrukuma mērķi bija Ustjlugas un Primorskas ostas, kas ir tās vietas, caur kurām Krievija galvenokārt eksportē savus energoresursus.

Uzbrukumi šīm ostām no Ukrainas puses notika trīs viļņos. Viens vilnis bija ap pulksten 3, otrs ap pulksten 6 un pēdējais ap pulksten 8, kad droni nonāca arī Baltijas pusē.

Hanno Pevkūrs

Igaunijas aizsardzības ministrs

"Pašlaik var teikt, ka Ustjlugas osta Krievijā deg diezgan lielā apjomā, tātad ukraiņu uzbrukums bija veiksmīgs. Kopumā tika izmantoti ap simts dronu. Viens no tiem nokrita Latvijā, un viens skāra Auveres skursteni. Vairāki droni uzbrukuma laikā skāra arī Igaunijas jūras gaisa telpas robežu virs Somu līča. Šobrīd tiešu draudu vairs nav."

Pēdējā viļņa laikā Igaunijā tika izsūtīts valsts mēroga paziņojums, kurš, kā atzīmē premjers, bija atbilstošs un nepieciešams. Vienlaikus tam vajadzēja sasniegt tikai Austrumviru reģionu, bet tas aizgāja visai Igaunijai, kas radīja papildu apjukumu.

Uzzini vairāk: Jānotiek daudzām labvēlīgām sakritībām – cik reāli iespējams laikus notriekt dronu

Saistībā ar notikušo arī ierobežota gaisa satiksme Austrumigaunijā.

Jābūt modriem, bet panikai nav pamata

Tikmēr Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro aicinājis iedzīvotājus turpināt savas ikdienas gaitas – sūtīt bērnus uz skolu, doties uz darbu. Valstī nav paaugstināta bīstamība.

Igors Taro

Igaunijas iekšlietu ministrs

"Tas bija nomaldījies drons. Kamēr Krievija karo, mums jārēķinās ar šādiem riskiem. (..) Amatpersonas reaģēja ātri un bija notikuma vietā. Ņemot vērā notikumus Primorskā pirms pāris dienām, modrība bija paaugstināta. Brīdinājuma sistēma nostrādāja tad, kad tai bija jānostrādā."

Savukārt, runājot par Igaunijas pretgaisa aizsardzības spējām, viņš norāda, ka "mēs jau pirms laika atteicāmies no termina "dronu mūris", jo dronu draudi vairs nav saistīti tikai ar austrumu robežu. Viss Baltijas jūras reģions ir riska zonā. Šodien mums drīzāk būtu jārunā par "dronu kupolu" vai apļveida aizsardzību."

Lasi arī: Drona ielidošana Latvijā: ko šādā situācijā darīt iedzīvotājiem

Ministrs arī uzsver, ka "sociālajos tīklos krievu valodā izplatās nepatiesas ziņas, ka kaut kas tiek palaists no Igaunijas teritorijas. Tas neatbilst patiesībai. Mēs redzam, kā ierīces pārvietojas gar mūsu robežu, un Krievijas veiktās GPS traucēšanas dēļ tās dažreiz skar mūsu teritoriju."