"Noskaņa ir lietišķa un nopietna." G7 ministri diskutē par Ukrainu un karu Tuvajos Austrumos
G7 valstu ārlietu ministri turpina sarunas Francijā. Tas notiek laikā, kad pieaug spriedze saistībā ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā, kam starptautiskā uzmanība tiek pievērsta arvien mazāk. Turklāt situācija Tuvajos Austrumos strauji saasinās. G7 diskusijām piektdien, 27. martā, pievienojušās arī ASV un Ukrainas pārstāvji.
G7 sanāksmei šodien pievienojies ne vien Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, bet arī ASV valsts sekretārs Marko Rubio. Viņš centās pārliecināt sabiedrotos, ka Vašingtona joprojām ir apņēmusies atbalstīt Ukrainu un vēlās panākt Krievijas kara izbeigšanu.
"Noskaņa ir lietišķa un nopietna, jo arī situācija ir nopietna. Mēs šobrīd saskaramies ar diviem kariem, un tas neizbēgami rada spiedienu uz mūsu ekonomiku, sabiedrību un vienotību. Taču es šeit jūtu apņēmību un to arī uzsvēru sanāksmē: mums ir jāstiprina mūsu vienotība. Redzot, cik cieši sadarbojas Irāna un Krievija, mums pašiem jābūt vēl saliedētākiem."
Tomēr sabiedroto vidū pieaug šaubas par ASV politikas konsekvenci. Karš Irānā turpinās jau ceturto nedēļu un joprojām dominē starptautiskās uzmanības centrā. Triecieni turpinās Irānā, Libānā un citviet reģionā, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits. Konflikts būtiski traucē globālās enerģijas piegādes un veicina strauju cenu kāpumu. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti pagarinājis ultimātu Irānai atjaunot kuģošanu caur Hormuza jūras šaurumu, vienlaikus apgalvojot, ka miera sarunas norit veiksmīgi, lai gan reāls progress nav redzams, un tā arī nav skaidrs, vai sarunas vispār ir sāktas.
"Premjerministrs Benjamins Netanjahu un es esam brīdinājuši Irānas režīmu pārtraukt raķešu uzbrukumus Izraēlas civiliedzīvotājiem. Neskatoties uz šiem brīdinājumiem, apšaudes turpinās, tādēļ Izraēlas Aizsardzības spēki paplašinās un pastiprinās triecienus Irānā, vēršoties pret papildu mērķiem un teritorijām, kas saistītas ar ieroču izstrādi un izmantošanu pret Izraēlu. Par šo kara noziegumu nāksies maksāt augstu un arvien pieaugošu cenu."
Notikumi Tuvajos Austrumos ļoti tieši ietekmē arī Ukrainu. Laikraksts "The Washington Post" ziņo, ka ASV Irānas kampaņā izšāvušas vairāk nekā 850 "Tomahawk" tāldarbības raķešu — tas ir neparasti liels apjoms tik īsam laika posmam, ņemot vērā ierobežoto šo ieroču ražošanu un krājumus.
Tas pastiprina bažas par munīcijas rezervju izsīkšanu. Šī informācija izskan pēc medija vakar publicētā, ka Pentagons apsver iespēju novirzīt Ukrainai paredzētos ieročus uz Tuvajiem Austrumiem, tostarp kritiski svarīgos pretgaisa aizsardzības līdzekļus. Galvenokārt te ir runa par NATO programmu, kuras ietvaros dalībvalstis no ASV iepērk Ukrainai nepieciešamo militāro aprīkojumu.
Kopējā globālā situācija var vājināt Ukrainas spējas aizsargāt savas pilsētas laikā, kad finansējums karam varētu izsīkt jau tuvāko mēnešu laikā un miera sarunas ar Krieviju ir apstājušās. Par šo jautājumu raidījumā "900 sekundes" arī izteicās arī ārpolitikas eksperts Mārtiņš Vargulis.
"Ja šis lēmums tiks iepauzēts, ņemot vērā jau ar to, ka tiek kavēts arī 90 miljardu stāsts no Eiropas Savienības perspektīvas, tas būtiski radīs triecienu Ukrainas spējām turpināt karadarbību. Tas ir gan simboliski, gan tīri militāri ļoti būtiski Ukrainas kontekstā. Mēs runājam kopumā par četriem miljardiem, četru miljardu vērtībā esošām sistēmām, kā tas bija paredzēts kopumā Ukrainai. Un šajā kontekstā, jā, arī jau ir izskanējusi informācija, ka ASV leģitīmi un tiesiski, nepārkāpjot šo vienošanos, tā var pati pieņemt lēmumu, kurā brīdī kam piegādāt, bet tas simbolizē to, ka ASV un it īpaši šī administrācija, tās skatījums uz palīdzību Ukrainai nu jau tīri praktiski samazinās."
Tikmēr vairāki Krievijas parlamenta deputāti šodien ieradušies ASV, lai pirmo reizi kopš kara sākuma Ukrainā atjaunotu politiskos kontaktus — solis, kas raisa bažas par Rietumu vienotību un Vašingtonas mērķiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
