Trešo valstu pilsoņus‑ēdienu kurjerus plāno "paņemt pie dziesmas". Tas varētu satricināt piegādes tirgu

Latvijā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) reģistrā ir nedaudz vairāk nekā 8000 piegādes kurjeru. Aptuveni puse no viņiem ir Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pārējie – ārvalstnieki. Tas nozīmē, ka, ja trešo valstu pilsoņiem vairs neļautu strādāt kā pašnodarbinātajiem, kurjeru skaits teorētiski varētu sarukt pat par vairākiem tūkstošiem.

Lasi vēl: Vai ēdiena kurjeri no Indijas, Pakistānas un citām valstīm Latvijā strādā legāli un maksā nodokļus?

"No ekonomiskā skata punkta, protams, nozari tas kaut kādā ziņā ietekmēs, no vienas puses atkal šajās "Bolt", "Wolt" piegāžu platformās visiem ēdinātājiem izmaksas ir diezgan augstas, kas jāmaksā šī te komisijas maksa, pat 30% un kā nu kuram. Tā kā savā ziņā mēs priecātos, ja vairāk cilvēki, mazāk cilvēki izmantotu šīs te platformas, bet paši dotos pēc sava ēdiena vai arī patērētu to uz vietas, tas būtu daudz izdevīgāk ēdinātājiem," saka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš.

"Jo vairāk cilvēku nāktu uz restorāniem, jo būtu mazāk kurjeru. Neērtības visu laiku šajā biznesā ir, tāds bizness ir sabiedriskā ēdināšana. Man ir ļoti maza sadaļa "Wolt", Bolt – mani tas krasi neietekmētu, bet tie uzņēmumi, ka strādā 80-90% uz piegādēm, es domāju, ka viņiem būtu par to jādomā," pauž restorānu "Hercogs" vadītājs un līdzīpašnieks Andris Rūmītis.

Aptaujātie ēdinātāji norāda, ka izmaiņas sākumā varētu radīt satricinājumus tirgū. Ja kurjeru skaits ievērojami samazinātos, piegādes varētu kļūt lēnākas un arī dārgākas. Tomēr nozarē piekrīt – regulējums ir jāsakārto un kontrolei jābūt stingrākai, lai mazinātu ēnu ekonomiku un uzlabotu drošības prasību ievērošanu. Vienlaikus ēdinātāji uzsver, ka lēmumiem jābūt rūpīgi pārdomātiem.

"Tas ir ļoti labi saprotams, kāpēc šis jautājums tiek pacelts un tas ir nepieciešams. Bet to nedrīkst tik ļoti drastiski aizliegt. Ja mēs netiekam ar kaut ko galā, mēs nedrīkstam to vienkārši izslēgt. Ir jāatrod risinājums, kā kontrolēt, kā attiecīgi tik galā ar šo te situāciju," domā "Tiamo grupas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Līdzīgas diskusijas par piegādes platformu darbu notikušas arī citviet Eiropā. Piemēram, Somijā problēmu pērn risināja ar Augstākās administratīvās tiesas lēmumu, ka piegādes platformu kurjeri faktiski ir darba ņēmēji, nevis pašnodarbinātie. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem jāuzņemas darba devēja pienākumi un jānodrošina kurjeriem sociālās garantijas, tādējādi sakārtojot nodarbinātības modeli un mazinot tā saukto pelēko zonu ekonomikā.

"Mums tad ir jautājums, kas veiktu šo te darbiņu, jo kādam šis darbs būtu jāveic, manuprāt, ir naivi cerēt, ka cilvēku tendences mainīsies un cilvēki nevēlēsies veikt pasūtījumus uz mājām. Ja pieprasījums paliek tāds pats, bet piedāvājums samazinās, tad attiecīgi cena augs un cenu jau nesponsorēs šīs te platformas, par cenas pieaugumu samaksās gala patērētājs vai attiecīgi ēdinātājs," stāsta Zukulis.

Kopumā restorānu nozare atzīst, ka attiecības ar piegādes platformām nav viennozīmīgas, jo ēdinātāju vidū jau ilgāku laiku pastāv neapmierinātība ar platformu augstajām komisijas maksām. Taču vienlaikus nozare rēķinās, ka patērētāju paradumi būtiski nemainīsies un cilvēki arī turpmāk bieži izvēlēsies ēdienu piegādi. Tāpēc platformas no tirgus, visticamāk, nepazudīs un nozarei nāksies pielāgoties.