Latvijā pērn reģistrēti nepilni 23 tūkstoši trešo valstu strādnieku, kurus šurp ataicināja vairāk nekā 2000 uzņēmumi
Latvijā trūkst aptuveni 20 tūkstoši darbaroku. Lai to kompensētu, vietējie uzņēmēji piesaista strādātgribētājus no ārvalstīm. "Nekā personīga" ir ieguvis sarakstu ar uzņēmumiem, kuri pērn aicinājuši darbā trešvalstniekus. Tādu ir virs 2000, taču lielākā daļa no tiem piesaistījuši zem 10 ārzemju strādniekiem. Saeimā tagad spriež par stingrākiem noteikumiem ārvalstu darbaspēka piesaistei. Pret to iebilst uzņēmēji, kuru ieskatā tā vietā darba devēji var uzņemties lielāku atbildību par ataicinātajiem.
Lai kompensētu darbaspēka trūkumu vietējā tirgū, uzņēmēji piesaista strādāt gribētājus no ārvalstīm. Pērn Latvijā bija reģistrēti nepilni 23 tūkstoši trešo valstu strādnieku, kurus šurp ataicināja vairāk nekā 2000 uzņēmumi.
Pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos parādījās video, kurā daži desmiti musulmaņi Pļavniekos lūdzas uz ietves. Tie bija kadri no tradicionālajiem islāma eid svētkiem, kas iezīmē ramadāna jeb gavēņa noslēgumu. Par to satraucās vietējie, kuri izsauca policiju, kas ierosināja administratīvā pārkāpuma procesu. Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks paziņoja, ka lūdzis Valsts drošības dienestam pārbaudīt notikušā apstākļus.
Mēs redzam, ka viņi lūdzas vienkārši. Var redzēt, ka viņi pat tiek tā visi kontrolēti, lai ievēro kārtību. Faktiski notiek tāda iekšējā kontrole pat tajā lūgšanu vietā. Nu tas ir pats vai nu beigas vai sākums. Grūti pateikt. [Nekā personīga: Šis bija tas video, kas cirkulēja apkārt internetā. Vai ir pamats satraukties cilvēkiem par to, ka uz ielas viņi lūdzas?] Es teiktu tā, mēs droši vien uztrauktos par jebkuru pūli, kas pulcējas un kur mēs nevaram saprast, kas notiek. Cita lieta, ka ietve nav tā labākā vieta kur lūgties. […] Protams, sievietes uztrauktos, ka ir tik lielā skaitā jauni spēcīgi vīrieši, bet tā ir islāma tradīcija, kur ļoti stingri nošķir sieviešu un vīriešu lomas un lūgšana ir tas brīdis, kad mēs redzēsim vīriešus.
Eid svētkiem ir īpaša nozīme islāma ticībā. To jau vairākus gadus atzīmē arī musulmaņu kopiena Latvijā. Socioloģijas institūta direktore uzskata, ka šoreiz notikums izsauca plašu rezonansi, jo tas bija publiskāks.
"Var redzēt, ka arī citās Eiropas valstīs paši islāmticīgie arī vairāk mēģina demonstrēt sevi caur šiem svētkiem. Arī citās valstīs var redzēt, ka notiek šīs lūgšanas tādās Eiropas valstu galvaspilsētās tādās vēsturiski eiropiešiem nozīmīgās vietās, it kā demonstrējot, ka mēs tagad ieņemam to telpu, kas agrāk ir piederējusi jūsu kultūrai. […] Ir vajadzīgi padziļināti pētījumi, lai saprastu, kas notiek, un jāsaka kā ir, Latvijā, ja neskaita atsevišķus kvalitatīvus pētījumus, tāda visaptveroša pētījuma par islāma kopienu nav bijis," saka Krūmiņa-Koņkova.
Cik musulmaņu Latvijā ir, neviens nezina. Neoficiāli aplēsts, ka šeit dzīvo ap 10 tūkstošiem islāmticīgo. Pēdējā Tieslietu ministrijas publicētajā ziņojumā rakstīts, ka ir piecas draudzes, kurās ir 175 locekļi. Pēdējos gados islāma piekritēju skaits Latvijā ir audzis.
Tajā brīdī, kad konkrēta kopiena savā skaitliskā daudzumā kļūst lielāka par pamatnāciju kā tādu, tad tur neizbēgamas ir sekas. […] Mums jāskatās, kādi ir tie iemesli, kāpēc šie cilvēki šeit ierodas. Viens no iemesliem, ko mēs ļoti labi zinām, ir darbaspēks.
Centrālā statistikas pārvalde saskaitījusi, ka Latvijā trūkst aptuveni 20 tūkstoši darbaroku. Tāpēc uzņēmēji piesaista strādāt gribētājus no ārvalstīm. To skaits pēdējos gados pieaug – 2023.gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izdeva 19 tūkstošus darba atļauju, bet pērn jau gandrīz 23 tūkstošus. Jau gadiem visvairāk strādnieku šeit iebrauc no Uzbekistānas – valsts, kurā dominējošā reliģija ir islāms. Tiem seko Indijas, Baltkrievijas, Tadžikistānas un Ukrainas pilsoņi. No pārējām valstīm iebraucēju skaits ir zem 1000.
Mūsējie, jāatzīst tā ir realitāte, neizvēlas un negrib strādāt šos mazkvalificētos darbus. Bija tā baža, ka šis izspiež mūsu valsts iedzīvotājus no iespējas saņemt šo darbu, tur atkal darba devēji saka pavisam savādāk, ka dabūt Latvijas iedzīvotājus mazkvalificētam darbam ir ļoti grūti, bet tas ir ļoti vajadzīgs.
"Nekā personīga" rīcībā ir saraksts ar uzņēmumiem, kas aicinājuši darbā ārzemniekus. To ir vairāk nekā 2000. Lielākā daļa no tiem nodarbojas ar būvniecību un auto kravu pārvadājumiem. Ir arī darbā iekārtošanas aģentūras.
Gandrīz piektā daļa no visiem iebraucējiem Latvijā nokļuvuši ar uzņēmuma "Kreiss" aicinājumu. Tas nodarbojas ar smago kravu pārvadājumiem. Tā gada apgrozījums pērn pārsniedza 230 miljonus. Situāciju ar darbiniekiem firma nekomentēja. Pārējie uzņēmumi piesaistījuši mazāk nekā 500 strādnieku – 27 kompānijas šurp ataicinājušas virs 100 ārzemnieku, bet ap 1720 – mazāk nekā 10 trešvalstnieku.
Pēc būvniecības uzņēmuma "PWT Group" aicinājuma darba atļaujas pērn saņēma 164 ārzemnieki. "Lursoft.com" datubāzē tur reģistrēto darbinieku skaits rādās uz pusi mazāks – 80.
Kaut kādi vēl nav atbraukuši. Bija ziema, mēs sadarbojāmies ar Tilta būvniecību un ziemā nebija darba, jo bija liels sals un sniegs. Līdz ar to tagad atjaunojās darbība un sāk strādāt pa bišķiņam un viņi brauc uz šejieni. […] Viņi Kundziņsalā, Dienvidu tilts jaunais etaps. […] Mums ārpus Latvijas arī viņi strādā.
"Nekā personīga" novēroja, ka uzņēmēja pieminētajos būvobjektos ārzemnieki strādāja.
Sarakstā atrodamas arī cittautiešu dibinātas firmas. Piemēram, uzbeku būvniecības uzņēmums "Alif L M". Pēc tā aicinājuma pērn darba atļaujas saņēma 82 ārzemnieki. Firma dibināta 2024. gadā un tajā oficiāli nodarbināti 7 cilvēki. Tā reģistrēta mājā Mēness ielā Rīgā. Uzņēmuma pārstāvi tur neatrodam, bet norādītais telefona numurs neeksistē.
"Nekā personīga" zināms, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pērn "Alif L M" aizliegusi divus gadus aicināt darbā ārzemniekus. Šādu liegumu piemēro firmām, kas iebraucēju nodarbina ne tajā profesijā, kuru rakstīja uzaicinājumā, vai pieņem ieceļotāju, kurš pārkāpis iebraukšanas noteikumus Latvijā.
Ja PMLP parādās aizdomas par uzņēmēju negodprātīgu rīcību, par to ziņo Valsts Robežsardzei, kura veic apsekošanu.
Mēs arī saņemam informāciju gan no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, gan no citām Latvijas valsts iestādēm, robežsargi veic pārbaudi […] Pagājušajā gadā mēs atklājām 1400 pārkāpumus, kas bija saistīti ar ārzemnieku uzturēšanos Latvijā. Par 44% vairāk nekā gadu iepriekš.
Izplatītākais pārkāpums ir, ka dzīvesvieta neatbilst norādītajai. Ir vairāki simti ārzemnieku, kuri faktiski ir pazuduši, jo robežsardze tos nav atradusi. Ņemot vērā pārkāpumu skaitu, Pujāts uzskata, ka ārvalstu strādnieku piesaisti vajag stingrāk kontrolēt. Uz to aicināja arī Iekšlietu ministrija.
Par to spriež Saeima. Tur trešo lasījumu gaida apjomīgi grozījumi imigrācijas likumā. Starp tiem ir priekšlikumi, piemēram, noteikt ārzemnieku "kvotu" – ja trešo valstu pilsoņu skaits pārsniedz 5% no Latvijas iedzīvotāju skaita, neizsniegt jaunas termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas. Ir piedāvājums palielināt valsts valodas zināšanu prasības vai aizliegt studentiem strādāt kā pašnodarbinātajiem.
Mēs esam tajā pozīcijā, kad imigrācija ir nepieciešama, bet tā ir jāorganizē gudri. Ja mēs runājam par darbaspēku, skaidrs, ka ir visi drošības aspekti, lai neradītos nekādi riski. […] Otra lieta, ka atbildība uzņemšanos, būtu normāli, ka to uzņemas lielā mērā uzaicinātājs jeb darba devējs.
Imigrācijas likumā jau šobrīd rakstīts, ka uzaicinātājs ir atbildīgs par ārzemnieka nodarbināšanu atbilstoši mērķim un tā aizbraukšanu laikā, taču arī Ekonomikas ministrs saka, ka uzņēmumi varētu uzņemties lielāku atbildību par ataicinātajiem, savukārt valstij būtu jānodrošina to izraidīšana.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda: "Mēs jau uzliekam to tiesisko rāmi, kāpēc uzņēmējam vispār ir iespēja viņu uzaicināt. Un tur ir viss skaidri pateikts. Jautājums ir tajā brīdī, kad viņam zūd pamats viņa esībai šeit, tad arī valstij ir jāuzņemas par viņu atbildība, ja cilvēks pats izvēlas dažādu iemeslu dēļ nedoties prom, tad valstij jāuzņemas atbildība palīdzēt viņam to darīt. Un tas arī parāda kaut kādu valsts attieksmi un stingrību šajos jautājumos."
Priekšlikumu iesniegšana pirms trešā lasījuma beidzās jau pirms pusotra mēneša, taču komisija par tiem vēl nav diskutējusi. Sagaidāms, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarinās. Kad tas nokļūs Saeimas dienaskārtībā, vēl nav zināms.
Šobrīd likums nosaka, ka aizliegumu aicināt darbā ārzemniekus par ieceļošanas noteikumu pārkāpumiem attiecina uz uzņēmiem, bet ne to īpašniekiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir konstatējusi gadījumus, kad sodītās firmas vadītājs nodibina jaunu kompāniju, kuras darbā arī atklāti pārkāpumi. Tāpēc starp likuma grozījumiem ir piedāvājums aizliegumu aicināt darbā ārzemniekus attiecināt arī uz uzņēmumu amatpersonām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
