Uz saturu

Kā Orbāns no padomju režīma kritiķa kļuva par Putina labāko draugu ES

Ungārijas premjers Viktors Orbāns savas politiskās karjeras laikā piedzīvojis būtisku ideoloģisku pavērsienu – no liberāla reformatora un padomju režīma kritiķa līdz vienam no Maskavai draudzīgākajiem līderiem Eiropā. Kā vēsta "Politico", šī transformācija notikusi pakāpeniski, to veicinot gan politiskās ambīcijas, gan stratēģiski aprēķini.

31. martā 13:35

1989. gadā Orbāns kļuva par vienu no simboliskajiem jaunās Ungārijas balsīm. Uzrunājot sabiedrību pie 1956. gada revolūcijas līdera Imre Naģs pārapbedīšanas, viņš aicināja uz pārmaiņām: "Ja ticam saviem spēkiem, mēs varam izbeigt komunistisko diktatūru."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Toreiz viņš arī skaidri iestājās par padomju karaspēka aiziešanu no valsts – pozīcija, kas krasi kontrastē ar viņa šodienas politiku.

1990. gadu sākumā Orbāns un viņa partija "Fidesz" bija liberāli noskaņoti reformatori. Taču jau drīz pēc tam notika ideoloģisks pavērsiens.
Orbāna bijušā partijas biedre Zuzanna Selenji atceras: "Tie, kas palika partijā, kļuva vienotāki un lojālāki viņam. Kopš tā laika partijas un Orbāna stāsts ir viens."

Viņa uzskata, ka šo maiņu noteica vēlme iegūt un saglabāt varu, izvēloties politisko nišu, kur konkurence bija mazāka.

Vara kā galvenais dzinulis

Politikas analītiķi uzsver, ka Orbāna galvenais motivators bijusi vara.

Žurnālists Pāls Dāniels Reņi norāda: "Viņu fascinē pati vara. Ja liberālisms būtu bijis izdevīgāks, viņš būtu palicis liberāls."

Arī bijušais Orbāna kursabiedrs Pēters Molnārs piebilst: "Viņu virza ambīcijas. Ja politiskā situācija būtu citāda, viņš varētu būt pavisam citāds politiķis."

Pagrieziens Maskavas virzienā

Orbāna attiecības ar Krieviju būtiski mainījās pēc 2010. gada, kad viņš atgriezās pie varas. Izšķirošs brīdis bija 2014. gadā noslēgtais līgums ar Krieviju par kodolstacijas "Paks II" attīstību, kas iezīmēja ciešāku sadarbību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Neilgi pēc tam Orbāns publiski pauda vēlmi veidot "neliberālu valsti", kā piemēru minot arī Krieviju.

Orbāna politika bieži nonākusi konfliktā ar Eiropas Savienība (ES), īpaši jautājumos par demokrātijas standartiem un migrāciju. Viņš pats šo konfrontāciju skaidrojis ar suverenitātes aizstāvību: "1848. gadā mēs neļāvām sevi diktēt Vīnei, 1956. gadā – Maskavai, un tagad neļausim to Briselei."

Kā norāda "Politico", laikā, kad Eiropa cenšas vienoties par atbalstu Ukrainai, Orbāns bieži ieņem atšķirīgu pozīciju. Viņš, piemēram, bloķējis būtisku ES finanšu palīdzības paketi Ukrainai, kas izraisījis kritiku no citu valstu līderiem.

Tas padara viņu par vienu no retajiem Eiropas politiķiem, uz kuru var paļauties Krievijas diktators Vladimirs Putins.

Sabiedrības dalītā attieksme

Eksperti norāda, ka Ungārijā attieksme pret Orbāna politiku nav viennozīmīga.

Lielpilsētās biežāk valda skepsis par ciešākām attiecībām ar Krieviju, savukārt reģionos rezonē valdības retorika par drošību un kara draudiem.

Orbāna politiskā evolūcija, pēc ekspertu domām, nav bijusi pēkšņa, bet gan pakāpeniska un stratēģiska.

"Viņš nemainījās vienā dienā," uzsver Selenji. "Tas notika pa posmiem."

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm