Dubultpilsonība, ko valsts var nepamanīt. Cik daudz Latvijas pilsoņu varētu būt arī ar Krievijas pasi?

Mūsu valsts likumi neļauj vienlaikus būt gan Latvijas, gan Krievijas pilsonim. Taču praksē pārbaudīt, vai cilvēks otru pasi nav ieguvis slepeni, ir ļoti sarežģīti. Valsts lielā mērā paļaujas uz pašu cilvēku godprātību un tas arī ir viens no galvenajiem riskiem, par kuru tagad sāk runāt politiķi.

Lai gan Iekšlietu ministrija norāda, ka Latvijā dzīvo gandrīz 2500 Latvijas un Krievija dubultpilsoņi, šis skaitlis neaptver visus gadījumus. Daļa dubultpilsoņu Latvijā ir arī tā sauktie vēsturiskie gadījumi – personas, kuras otru pilsonību ieguvušas laikā līdz 2013. gadam, kad bija cits regulējums.

Taču šobrīd visbiežāk dubultpilsonība veidojas bērniem, kuri to iegūst jau piedzimstot – ģimenēs, kur vienam no vecākiem ir Krievijas pilsonība. Savdabīgi, ka tieši bērnu vidū Latvijas-Krievijas dubultpilsoņu skaits pieaudzis četras reizes, īpaši kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā. Ja 2014. gadā tie bija 1309 cilvēki, tad šogad – 4 231 cilvēki.

"Šis ir jautājums par bērniem, acīmredzami, jo piedzimstot šādās ģimenēs izvēlas šo te dubultpilsonību līdz pieļaujamam vecumam, kas ir 25 gadi," uz Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas vadītāja Edvīna Šnores (NA) jautājumu atbildēja Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš.

Likums paredz, ka šāda situācija ir pieļaujama līdz 25 gadu vecumam. Pēc tam jaunietim jāizdara izvēle par labu tikai vienai no pilsonībām. Jaunieši ar dubultpilsonību netiek iesaukti Valsts Aizsardzības dienestā, tomēr nevar izslēgt, ka, iesaucamo vidū ir Latvijas pilsonis, kurš slēpj Krievijas dubultpilsonību. Tāpēc drošības iestādes pārbauda katra jauniesaucamā faktiskās saiknes ar Krieviju, vai tur gadījumā nav īsalicīgi studēts vai dzīvots pie radiniekiem.

"Mēs lūdzam militāra drošibas izlīkošanas dienesta iesaisti izvertēt. Pašalik mums ir bijuši seši gadijumi, kas saistīt ar dažādiem apstākļiem Krievijas Federācijā. Visos šajos sešos gadījumos ir bijuši atzinumi, ka jaunietis neatbilst Latvijas drošības interesēm," norāda Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktors Kristers Grauze.

Taču lielākā problēma joprojām ir kontrole. Praksē pārbaudīt, vai persona nav ieguvusi Krievijas pilsonību slepeni, ir sarežģīti. Arī tāpēc, ka Krievija šādus datus Latvijai nesniedz. Iekšlietu ministrija nevēlējās publiski atklāt, kā dienesti noskaidro dubultpilsonības faktu, tāpēc sēde turpinājās ar slēgtām durvīm.

Pēc tās komisijas vadītājs Šnore norādīja, ka nereti dubultpilsonība atklājas netiešā veidā: "Viņi ieceļo Latvijā caur Igauniju. Tā vieta, kur viņi šķērso Krievijas robežu, ir Igaunijā, un no Igaunijas Latvija saņem diezgan daudz pieteikumus par gadījumiem, kuros izrādījies, ka Latvijas pilsonim ir arī Krievijas pase, ko Latvijas iestādes nemaz nav zinājušas. Tā ka tādi gadījumi ir un to atzina faktiski visi dienesti, ka tas ir ļoti probelemātiski."

Reālais Latvijas un Krievija dubultpilsoņu skaits var būt lielāks, jo daļa cilvēku šo faktu vienkārši neuzrāda un valsts ne vienmēr spēj to pārbaudīt.

"Kopš ir karš un Krievija ir agresors, kurš ir uzbrucis Ukrainai un neslēpj, ka labprāt uzbruktu arī citiem, faktiski ir jāizvēlas, kurā pusē tu esi. Ja tu esi Latvijas-Krievijas dubultpilsonis vienlaicīgi, tad tas ir tas, ko arī dienesti saka – situācija ir mainījusies un ir ļoti lielas aizdomas, ka šie lojalitātes riski tur pastāv," skaidro Šnore.

Apstākļos, kad Krievija turpina karu Ukrainā, un drošības situācija reģionā ir mainījusies, jautājums par slēpto dubultpilsnību no juridiska jautājuma kļuvis  par drošības jautājumu.