Stoltenberga memuāru apspriešana – Ārlietu ministrija atklāj sarunu gaitu

Kā vēsta medijs, analizējot Stoltenberga memuārus, NATO vadītājs esot risinājis sarunas ar Kremli, neinformējot visneaizsargātākās alianses dalībvalstis.

2021. gada rudenī viņš ticies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kur pārrunāta ideja par buferzonas izveidi starp NATO un Krieviju.

Šāda pieeja izraisīja asu pretestību no Austrumeiropas valstīm. Polija un Baltijas valstis kategoriski iebilda pret jebkādiem kompromisiem ar Maskavu, kas varētu vājināt reģiona drošību.

Tomēr, kā norādīts publikācijā, Stoltenbergs bijis gatavs apsvērt atgriešanos pie 1997. gada drošības kārtības robežām, kas faktiski nozīmētu NATO militārās klātbūtnes samazināšanu reģionā.

Neraugoties uz iespējamo piekāpšanos, Krievija šo ideju noraidīja. Tiek uzsvērts, ka Maskava neesot bijusi ieinteresēta kompromisos, bet gan centusies panākt pilnīgu ietekmi reģionā.

Savā grāmatā Stoltenbergs skaidro, ka viņa pieeju dialogam ar Krieviju būtiski ietekmējis viņa tēvs, kurš arī Aukstā kara laikā atbalstījis sarunas ar Maskavu.

Latvijas bijušais vēstnieks NATO: Jāvērtē fakti nevis interpretācijas

"2021. gada beigas un 2022. gada sākums bija ļoti spraigs laiks NATO un notika aktīvas diskusijas," par grāmatā un publikācijā iztirzāto saka Latvijas vēstnieks NATO no 2019. līdz 2023. gadam Edgars Skuja.

Viņš norāda, ka "attiecībā uz Stoltenberga grāmatu jājautā viņa komentārs, jo no lasītā nevar izdarīt secinājumus par kaut kādu nodevību vai iztirgošanu. Jāvērtē fakti."

Stoltenberga kā NATO ģenerālsekretāra darbības laikā tika pieņemts lēmums tieši par NATO klātbūtni un kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs, kuras visu laiku, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tiek stiprinātas, uzsver Skuja.

2021.gada beigās NATO saņēma krievu ultimātu par militārās klātbūtnes atvilkšanu no Austrumu flanga. Tas tika apspriests starp dalībvalstīm un pilnīgā vienprātībā noraidīts. Savukārt tika lemts sasaukt NATO–Krievijas padomi, jo atsevišķi sabiedrotie par to iestājās, skaidro Latvijas bijušais vēstnieks NATO.

Šajā padomes sanāksmē krievu prasības par karaspēka izvešanu tika noraidītas un dalībvalstīm bija stingra nostāja un prasības attiecībā uz Krievijas rīcību pret Ukrainu. Latvijas pozīcija šajā sanāksmē bija ļoti stingra. Krievijas nostāju šī padomes sēde nemainīja.

"Šo veidokli, ka šīs krievu prasības tiek noraidītas, pauda arī ģenerālsekretārs Stoltenbergs. NATO lēmumu pieņemšanas procedūra nosaka, ka ģenerālsekretārs pārstāv dalībvalstu viedokli, viņa mandāts nāk no dalībvalstu sanāksmēm un viņš pārstāv un pauž to viedokli, par ko dalībvalstis ir vienojušās. Mums šobrīd jāvērtē fakti nevis interpretācijas, ko kāds medijs vai komentētājs izplata," akcentē Skuja.