Krievi Ukrainā dienas laikā nogalinājuši vismaz 16 civiliedzīvotājus – okupantu uzbrukumi kļūst arvien nežēlīgāki

Krievijas terors, kā ierasts, sākās nakts stundās. Smagāko triecienu piedzīvoja Sumu pilsēta, kuras centrālajā daļā agresorvalsts bezpilota lidaprāts ietriecās daudzstāvu dzīvojamajā ēkā.

Vairākus tās augstākos stāvus pārņēma liesmas. Vairāk nekā desmit cilvēki, tai skaitā 15 gadus veca jauniete, šajā triecienā cieta.

"Mēs gulējām… visi gulējām. Bērns gulēja un neko nedzirdēja. Pamodāmies no sprādziena. Mums vienkārši visi [logi un durvis] atvērās… bet citādi viss ir kārtībā," saka Jūlija.

Kopumā naktī uz sestdienu Krievijas armija izmantoja gandrīz 300 trieciendronu. Taču arī dienas laikā Ukrainas iedzīvotāji piedzīvoja kārtējo Krievijas armijas masveida dronu un raķešu uzbrukumu vilni. Par pamatīgu asinspirti tika pārvērsta Nikopoles pilsēta. Tur agresorvalsts bezpilota lidaparāts, rīta stundās, trāpīja rosīgajā pilsētas tirgū. Nogalināti vismaz pieci cilvēki.

"Pārsvarā [visi upuri] bija pircēji no tā veikala – no gaļas veikala galā," teic Vitālijs.

Sprādzienu dārdoņa un sekas, kas mērāmas cilvēku dzīvībās, piedzīvotas arī citviet Ukrainā. Vien dienas laikā vien nogalināti 16 civiliedzīvotāji, bet vairāki desmiti ievainoti. Uzbrukumi smagi skāruši  arī Harkivu un Kramatorsku.

Aizvadītā marta drūmā statistika rāda, ka Krievija ir būtiski pastiprinājusi uzbrukumu intensitāti — vien mēneša laikā Ukrainā nomestas gandrīz astoņi tūkstoši vadāmo aviobumbu, kas ir lielākais skaits kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Tas ir apmēram par 1500 vairāk nekā februārī.

Paralēli veikti arī aptuveni 115 000 artilērijas uzbrukumu, bet agresora dronu skaits martā sasniedzis gandrīz 6500. Vienā no lielākajiem uzbrukumiem vienas diennakts laikā Krievija palaida ap 1000 bezpilota lidaparātu, nogalinot vairākus cilvēkus un ievainojot desmitiem.

Laikā, kad visā Ukrainā turpina skanēt gaisa trauksmes sirēnas, valsts piemin arī gadu kopš traģiskā okupantu trieciena Krivijrihas bērnu rotaļu laukumam. Tagad  tas īpaši skaudri vēlreiz atgādina, ka aiz katra skaitļa kara melnajā statistikā slēpjas pārrautas dzīves un ģimenes, kurām jāmācās dzīvot ar neatgriezeniskiem zaudējumiem.

"Pat pa šo ceļu vairs nevaru paiet… Tas koks, pie kura viņš gāja bojā — viss joprojām stāv acu priekšā. Viņš bija tik labs… viņš nekad neteica nevienu sliktu vārdu. Tiešām — īsts zelta bērns. Kāpēc Dievs viņu paņēma? Es nezinu… tiešām nezinu. Varbūt tur augšā vajadzīgi tādi bērni… es nezinu. Tas paliks sirdī uz visu mūžu. Saka, ka ar laiku pāriet, bet tas nepāries nekad," saka mirušā Nikitas vecmamma Olga.

Tieši pirms gada Krievijas ballistiskā raķete šeit trāpīja dzīvojamā rajonā, precīzāk – bērnu rotaļu laukumā. Tika nogalināti deviņi bērni, vienam no jaunākajiem upuriem bija vien trīs gadi.

Tagad šajā vietā, kur reiz skanēja bērnu smiekli un rotaļas, cilvēki pulcējas ar ziediem, svecēm un mīkstajām rotaļlietām. Ģimenes atcerējās tās dienas paniku, kliedzienus un izmisīgos mēģinājumus glābt savus bērnus, kā arī kopīgās sāpes, kas, kā viņi paši saka, nepāries nekad.