Trīs gadus pēc valdības uzdevuma, noteikumi par to, cik skaļas drīkst būt vēja turbīnas, joprojām nav pieņemti
Šonedēļ premjere Evika Siliņa apmeklēja vēja parku Kaigu purvā, kur atrodas augstākās turbīnas Baltijā. Ministru prezidente teica, ka šādi projekti jārisina cieņpilnā dialogā ar vietējo kopienu un iedzīvotājiem ir jāsaņem skaidras atbildes. Iedzīvotāji un aktīvisti jau gadiem pauž bažas par to, kā vēja parki var ietekmēt veselību un prasa skaidrus noteikumus, cik skaļas drīkst būt turbīnas, bet tādi joprojām nav pieņemti.
Ministru kabinets jau pirms četriem gadiem apņēmās izstrādāt noteikumus, cik skaļas drīkst būt vēja turbīnas, bet Klimata un enerģētikas ministrija tos sāka rakstīt tikai pērn, taču, kad tos pieņems, vēl nezina.
Vēja parki ir sāpīgs jautājums daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Cilvēki uztraucas, ka milzīgie stabi degradēs ainavu, sabojās mežus, aizbiedēs zvērus. Tie, kuru māju tuvumā plāno būvēt stacijas, ir nobažījušies par veselību, jo turbīnas rada troksni un propelleris periodiski aizsedz sauli, radot mirguļošanas efektu.
"Te arī tā pavācot to informāciju grūti pateikt: viens saka, ka veselību ietekmē, viens saka, ka būs īpašuma kritums. Uz doto mirkli man neviens to nevar atspēkot. […] Ja man būtu konkrētas atbildes, es pieļauju domu, ka arī kaut kāda mana attieksme mainītos," saka aktieris Ainārs Ančevskis.
Latvijā nav noteikts, cik skaļas drīkst būt vēja turbīnas vai cik ilgi ir pieļaujama to radītā mirguļošana. To jāizvērtē ietekmes uz vidi novērtējumā, ko jāpārbauda Valsts vides dienestam. Tam jāvadās pēc normām vietējos likumos, Eiropas Savienības izdotajās vadlīnijās un jākonsultējas ar Veselības inspekciju.
To, ka vajadzīgs viens regulējums, valdība nosprieda jau pirms 4 gadiem. 2022.gadā Krišjāņa Kariņa pirmais ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu par vēja parku turpmāko attīstību. Ekonomikas, Veselības un vides ministrijām uzdeva uzrakstīt noteikumus par turbīnu radītā trokšņa un mirguļošanas ietekmi uz cilvēku veselību. Tas bija jāizdara līdz 2023. gada vasarai. Pērn jūlijā Tiesībsarga birojs valdībai aizrādīja, ka noteikumu joprojām nav.
"Cilvēkiem ir tiesības uz skaidru un konkrēti noteiktu regulējumu, lai viņi saprastu, cik liela šī ietekme varētu būt, "norāda Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Inga Peimane.
Tagad tāds top Klimata un enerģētikas ministrijā. Darbs pie tā sākās tikai pagājušā gada nogalē. Neraugoties uz valdības uzdevumu un Tiesībsarga aizrādījumu, ministrija uzskatīja, ka pietiks ar izskaidrošanu iedzīvotājiem, jo ierobežojumi esot iekļauti citos Ministru kabineta noteikumos.
Regulējums ir uzrakstīts, bet oficiālo saskaņošanas ceļu tiesību aktu portālā tas nav sācis.
"Visdrīzākais kvalitatīvu regulējumu mēs nevarējām izveidot, kamēr mums nebija skaidrs, kas cilvēkus pa īstam satrauc. […] Ministru kabineta noteikumu projekts, kas šobrīd ir apritē…jā, taisnība, ārpus TAP portāla, bet eksistējošā dokumentā…es droši vien negribētu teikt, ka ļoti tālu jāgaida. Mēs esam redzējuši daudz lēnāk grozošus likumus."
Ar piedāvājumu iepazinās arī "Nekā Personīga". Pagaidām paredzēts ierobežot turbīnu troksni līdz 45 decibeliem. Tas ir līdzīgi kā citās valstīs, piemēram, Dānijā noteikti 44 decibelu griesti, bet Zviedrijā – 40.
Trokšņa līmenis jāmēra pēc speciālas formulas un dati ik gadu jāiesniedz Valsts vides dienestā. Mirgošana būtu jāanalizē divu kilometru attālumā un jāierobežo līdz 30 minūtēm dienā un 8 stundām gadā. Reizi piecos gados sliekšņus varētu pārskatīt.
"Tas nav tikai par mirguļošanu. Tas ir par ugunsdrošību, mirguļošanu, krāsojumu – gan tādu kas pasargā zvērus, gan tādu, kas mazina riskus cilvēkiem – un citas bažas, ko iedzīvotāji bija mums teikuši, arī kopienas, iepriekšējās sanāksmēs. […] Viņi top kopā ar cilvēkiem, ar tiem, kuri ir visaktīvākie un kuriem ir vislielākās bažas. Šāda prakse nav tipiska Eiropas Savienībā, mēs ejam drusciņ augstāku soli, bet tas ir tāpēc, ka mēs kā valsts pārvalde esam atbildīgi, ka viņš nav izdarīts ātrāk."
Ministrija konsultējusies ar biedrību "Drosme darīt". Viņu ieskatā regulējums nav pietiekams – maksimālais skaļums jānosaka 40 decibeli un jāprecizē trokšņa līmeņa aprēķins. Mirguļošanu nedrīkstētu atļaut vispār, ja ēna no turbīnas krīt uz dzīvojamajām mājām, skolām, slimnīcām.
"Mēs esam uzklausīti, bet man nav sajūtas, ka mēs esam sadzirdēti. […] Tie noteikumi, kas šobrīd tiek plānoti, tajos nekas nav paredzēts par utilizāciju, nav runas par kādiem garantijas fondiem…Atcerieties, rudenī tikko bija skandāls, ka bija Smiltenē izbraukāti ceļi tā, ka vietējie nevar pabraukāt, nav nekādu garantijas fondu par utilizāciju, nojaukšanu un tas viss tiek it kā virzīts uz citiem noteikumiem, kas kaut kad varbūt būs, bet varbūt arī nebūs," saka biedrības "Drosme darīt" pārstāvis Roberts Tenass.
Ministrija sola, ka ņems vērā iedzīvotāju bažas un meklēs risinājumus, pirms noteikumus virzīs uz Ministru kabinetu, tāpēc piedāvātie sliekšņi var mainīties. Drosme darīt ierosinājumu noteikt pilnīgu mirguļošanas aizliegumu uz dzīvojamajām mājām, ministrija pārrunāšot ar vides konsultantiem.
"Manuprāt, nepieciešams ir…man ir jāpaskatās, kas ir tas, ko iedzīvotāji iesniegs tagad pēc aprīļa, pēc pirmās diskusijas, kas mums ir bijusi un jāpaskatās, cik man vajag laika, lai atrastu konkrētos jautājumus. Jo pirmajā sanāksmē mums gāja diezgan labi, bet es negribu būt lieki optimistiska […] Tas termiņš, ko mēs esam teikuši publiski ir šī gada beigas."
Noteikumu pieņemšanu, visticamāk, aizkavēs grozījumu virzība Elektroenerģijas tirgus likumā. Ministrijas ieskatā vajag, lai Saeima ar likumu pasaka, ka regulējums ir jāraksta. Tāpēc jālabo Elektroenerģijas tirgus likums. Grozījumi jau gandrīz gadu iestrēguši Ministru kabinetā. Pēdējais posms noslēdzās pirms diviem mēnešiem un tālāk nav pavirzījies, jo Tieslietu ministrijas iebilst, ka piedāvātā redakcija ir pārāk vispārīga.
"Es negribu prognozēt, tāpēc ka ļoti bieži tas, ko es prognozēju, tad, kad tev aiziet skaņošanas aplis, tu saņem daudz iebildumu. Tā prognoze ir atkarīga no tā, cik ir iebildumu un cik ātri tā skaņošana ies."
NP: Vai šis jautājums ir prioritārs jums?
"Viennozīmīgi, bet mums ir ļoti daudz prioritāru jautājumu un laika rāmi es uzlikt negribu, jo negribu mānīt sevi un citus, jo mana laika rāmja dēļ citas ministrijas labāk nestrādās un neskaņos."
Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumu gaita varētu būt apgrūtināta arī Saeimā. Tautsaimniecības komisijā diskutē par Klimata un enerģētikas ministrijas piedāvātajām izmaiņām likumā par ietekmes uz vidi novērtējumu. Parlaments to apstiprināja pirmajā lasījumā pagājušajā vasarā, taču līdz otrajam tas joprojām nav ticis. ZZS ministrs Melnis iesniedzis priekšlikumu – ja pašvaldībā jau ir apstiprināti projekti ar jaudu 150 megavatu, tad jaunu parku būvniecību drīkstētu atteikt.
Likums iestrēdzis ZZS un Progresīvo domstarpību dēļ – komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens no Progresīvajiem uzskata, ka ZZS ministrs iesniedzis populistiskus priekšlikumus, bet ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Harija Rokpeļņa ieskatā komisijas vadītājs apzināti bremzē grozījumu virzību.
"Es nesaku, ka ierēdņi slikti strādātu, es domāju, ka viņi kā profesionāļi savu darbu paveic tā politiskā uzstādījuma ietvaros, kas viņiem ir uzlikts. Es arī redzu dažbrīd komisijas sēdēs, ka vadošajiem ierēdņiem ir jāmeklē attiecīgie vārdi, lai pamatotu šādus politiskus lēmumus," norāda Briškens.
"Tautsaimniecības komisijas vadītājs to teica? Tas Tautsaimniecības komisijas vadītājs, kurš n-tos likumus nav spējis virzīt uz priekšu, jo tautsaimniecības komisija vienkārši diskutē par jautājumiem par un ap un nenonāk pie lēmuma? Tas vadītājs pārmet KEM ministrijai pārāk lēnu virzību, vai es pareizi sapratu? Tad es laikam nekomentēšu šajā brīdī," saka Rokpelnis.
Šobrīd priekšlikums ir noteikt, ka troksnis būtu jāmēra 1,6 kilometru rādiusā ap vēja turbīnām. "Drosme darīt" ieteikusi to palielināt līdz 2 kilometriem. Ministrija teica, ka konceptuāli tā neiebilst, taču tas vēl esot jāsaskaņo ar citiem iesaistītajiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
