Starptautiskais zaļās enerģijas uzņēmums "Ignitis Renewables" Bauskas novadā jau izbūvējis vairākus saules paneļu parkus. Un konkrētais komersants nu met skatu debesīs, plānojot Vecumnieku pusē attīstīt vēja turbīnu mežu.
Turklāt firma šobrīd plāno izbūvēt 11 vēja elektrostacijas. Četras no tām atradīsies Bauskas novada administratīvajā teritorijā, pārējās – Ogres novadā. Tiesa gan, tuvākajos gados Bauskas novadā varētu darboties pat vairāki desmiti turbīnu.
Dienu pirms Ziemassvētku vakara Bauskas novada domē vairākums atbalstīja "Ignitis Renewables" ieceri īstenot vēja parku "Stelpe-1". Priekšsēdētājs Aivars Mačeks Bez Tabu atklāj – citādāk nevarēja.
Mačeks piemetina, ka ne visus projektus īstenos. Šobrīd runa esot par iecerēm, kam seko izvērstāka izpēte, projektēšana, investīciju piesaiste un citi apstākļi.
Es ierados šeit tieši skaistās dabas un tās aizsardzības dēļ. Kas man ir ļoti svarīgi, tas arguments, ka tas nav bīstami dzīvībai. Varbūt tas tieši nav bīstams dzīvībai, par to vēl ir plašas diskusijas, šobrīd neiedziļināšos, taču cilvēkam ir tiesības ne tikai būt veselam, neslimot, bet cilvēkam ir arī tiesības justies labi un laimīgi arī.
Konkrētā vēja parku būvniecība varētu sākties 2027. gadā.
Bez Tabu vēršas Klimata un enerģētikas ministrijā, kur skaidro, "lai gan interese par vēja parku būvniecību Latvijā ir liela (tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums 52 teritorijām, lai novērtētu to piemērotību VES izvietošanai), realitātē tiks īstenota tikai neliela daļa no pieteiktajiem projektiem".
Atbilstoši enerģētikas stratēģijā veiktajiem aprēķiniem, Latvijas vajadzībām līdz 2030. gadam nepieciešams dažādots enerģijas ražošanas portfelis, kas ietvertu gan jau stabili kalpojošās tehnoloģijas kā HES (1500-1600 MW liela jauda) un TEC (1000-1200 MW), gan vēl attīstības procesā esošās tehnoloģijas kā saules elektrostacijas (1200-1500 MW) un vēja elektrostacijas (1200-1500 MW jeb 1,2-1,5 GW), kas ir aptuveni 200-300 turbīnu.
Šāds saražotais vēja enerģijas apjoms sniedz iespēju aizstāt gan elektroenerģijas importu, gan elektroenerģijas ražošanā esošo fosilo kurināmo, kā arī nodrošināt Latvijas eksporta potenciālu, tā piemetina ministrijā.
Uz 2025. gada beigām Latvijā ir uzstādītas VES ar kopējo jaudu 133 MW, turpretim Igaunijā tie ir 694 MW un Lietuvā 1868 MW.
Vienlaikus jāmin, ka pabeigts ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojums nenozīmē tūlītēju vēja parku būvniecību, bez IVN ziņojuma sagatavošanas un VVD atzinuma saņemšanas ir jāveic virkne citu darbu – jāsaņem pašvaldības akcepts, tehniskie noteikumi pieslēguma izveidei, būvatļauja, un, protams, arī jāparedz stabils investīciju portfelis.
Praksē tieši finanšu resursu pieejamība esot viens no izšķirošajiem faktoriem, kas nosakot, vai projekts spēs turpināties pēc plānošanas un saskaņošanas posma. Nereti investīciju piesaiste esot arī viens no galvenajiem šķēršļiem turpmākai projekta realizācijai.
Lēmumi par to, kur ir attīstāma viena vai otra industrija, tiek pieņemti pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes laikā, kur cita starpā tiekot aktīvi iesaistīta sabiedrība. Sabiedrības viedokļa izteikšanu var paust divos veidos, viens no tiem ir Teritorijas plānojuma izstrādes procesā, otrs – ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesā.
IVN procesā tiek vērtēts par paredzētas darbības ietekmēm uz vidi. IVN process tiek balstīts uz ekspertu atzinumiem. Gala lēmumu par paredzētās darbības IVN akceptēšanu vai neakceptēšanu pieņem attiecīgā pašvaldība. Pašvaldībai, lemjot par akcepta lēmumu, ir tiesības vērtēt IVN ziņojumā ietverto informāciju un atzinumā konstatēto. Lēmums par paredzētās darbības akceptu ir pārsūdzams tiesā, kas ir sabiedrības viens no līdzdalības instrumentiem.
Ministrijā piebilst, ka jebkura būvniecība vai teritorijas izmantošana var notikt tikai atbilstoši teritorijas plānojumam. Tāpat Teritorijas attīstības plānošanas likuma 4. pants ietver prasības sabiedrības līdzdalībai teritorijas attīstības plānošanā.
Ietekmes uz vidi novērtējums esot tikai viens no šī procesa posmiem, kas vēl nedodot tiesības uzsākt faktisko būvniecību. Tikai būvatļauja piešķirot vēja enerģijas projekta īstenotājam tiesības būvēt, un būvatļauju nevarot saņemt, ja paredzētās darbības neatbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem, ja vien projektam neesot saņemts izņēmuma statuss un projektam neesot noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Kopumā runājot par sabiedrības viedokļiem, ko līdzšinēji saņēmusi KEM, kopumā iedalāmi divās galvenajās grupās. Pirmā grupa satur vispārīgas rakstura bažas un iebildumus pret VES attīstību kā tādu, kā arī kritiku par enerģētikas politikas plānošanu un tiesiskā regulējuma izstrādi attiecībā uz VES ekspluatāciju un demontāžu.
Otrā grupa iesniegumu esot saistīta ar IVN procesu. "Šajos gadījumos vēstulē paustais attiecas uz IVN dokumentācijas kvalitāti, iespējamiem trūkumiem vai nepilnībām, kā arī uz sabiedriskās apspriešanas norises gaitu IVN ietvaros. Šādas sūdzības var būt pamatotas, ja tās norāda uz procesuālām vai saturiskām nepilnībām, un tās var ietekmēt projekta īstenošanas termiņus, jo nepieciešama papildu dokumentācijas precizēšana vai atkārtota izvērtēšana," tā KEM pārstāvji.
Iesniegums ministrijai neesot vienīgā forma kā iedzīvotāji pauž viedokli par vēju elektrostaciju (VES) attīstību. Iedzīvotāji paužot viedokli, piedaloties sabiedriskajās apriešanās TAP portālā, piemēram, kad tiekot virzīti grozījumi regulējumā.
Ministrija arī regulāri tiekoties ar kopienu pārstāvjiem klātienē, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par VES regulējumu. Šādu formātu KEM ir ieviesis praksē, kopš 2025. gada pavasara.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
