Pret Spānijas kailgliemezi jāsāk cīnīties jau pavasarī. Eksperti skaidro, kā to darīt
Ja vēl pirms dažiem gadiem Spānijas kailgliemezis galvassāpes radīja galvenokārt atsevišķos Latvijas reģionos, pērnā mitrā un vēsā vasara situāciju būtiski mainīja. Tā arī kļuva par pēdējo grūdienu, lai šo kaitēkli beidzot iekļautu invazīvo sugu nacionālajā sarakstā. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem un pašvaldībām un kāpēc ar Spānijas kailgliemezi jāsāk cīnīties jau tagad – pavasarī?
13. martā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem Spānijas kailgliemezis beidzot iekļauts Latvijas invazīvo sugu nacionālajā sarakstā. Tas dod pašvaldībām juridisku pamatu rīkoties, – pieņemt saistošos noteikumus un noteikt pasākumus kaitēkļa izplatības ierobežošanai savā teritorijā.
"Rāmis ir tik daudz, uz kādām teritorijām var attiecināt šos ierobežojumus un par ko var pieņemt saistošos noteikumus, vairāk koncentrējoties uz apbūves teritorijām, uz rūpnieciskās apbūves teritorijām un tādām, kur tiešām vairāk tiek viņas arī izmantotas, netiek iekļautas meža teritorijas, kur jāsaprot, ka plaši izplatītu invazīvu sugu pilnībā iznīcināt ir faktiski neiespējami, tāpēc tā pirmā koncentrācija faktiski ir, ka pašvaldībai ir šīs te tiesības."
Tomēr tas, vai un kā šos pasākumus ieviest, ir katras pašvaldības ziņā. Ministru kabineta noteikumos paredzēts arī pārvaldības pasākumu katalogs, no kura pašvaldības var izvēlēties piemērotākos Spānijas kailgliemeža ierobežošanai savā teritorijā.
"Tas faktiski nozīmē, kamēr pašvaldība nav pieņēmusi šādus noteikumus, tad uz šo teritoriju īsti neattiecas juridiski pienākumi gliemezi ierobežot, iznīcināt zemes īpašniekam, tad tas ir nākamais solis pēc nacionālā saraksta, ka pašvaldībai ir izvēle, cik lielā teritorijā vai vispār veidot šādu regulējumu un tad jau attiecināt pasākumus uz zemes īpašniekiem."
Tikmēr cerības, ka aizvadītā ziema palīdzēja samazināt Spānijas kailgliemežu populāciju, nav piepildījušās. Ilgstošā sniega sega daudzviet kalpoja kā aizsargkārta, un zeme zem tās pat īsti nesasala, tāpēc daudziem kailgliemežiem šo ziemu izdevās veiksmīgi pārdzīvot.
Speciālisti norāda, ka cīņa ar Spānijas kailgliemezi ir jāsāk tagad, pavasarī, jo savlaicīga rīcība būtiski ietekmēs to skaitu vasarā.
"Pirmkārt, neko lieki neturēt – zaru čupas, lapu čupas, jebkādus dēļus pa mājas pakšiem, likvidēt jebkuras vietas, kur viņi varētu slēpties un dzīvot to vasaru. Sākt laicīgi pļaut zāli dārzā, kas viņam arī dod tādas papildus labas slēpšanās vietas. Tas ir tas, ko agri pavasarī darīt, pirms viņi sākuši tā īsti mosties un palikt aktīvi."
Ja pavasaris saglabāsies silts, pirmie Spānijas kailgliemeži varētu parādīties jau aprīļa beigās vai maija sākumā. Taču, kamēr tie vēl nav redzami, speciāliste neiesaka kaisīt limacīdus – tos ieteicams izmantot tikai tad, kad gliemeži kļūst aktīvi.
"Principā mazākās teritorijās, es rekomendētu pieturēties pie šīm dabai draudzīgākām metodēm, pie tās pašas nolasīšanas, aizsargbarjeru, aizsargjoslu veidošanu, tā pati zāles pļaušana dārzā – tas viss gliemezim nepatīk."
Dabas aizsardzības pārvalde norāda – tas, ka Spānijas kailgliemezis beidzot iekļauts invazīvo sugu sarakstā, vieš cerības, ka ar šo kaitēkli varēs cīnīties mērķtiecīgāk un ierobežot tā izplatību. Tomēr pilnībā iznīcināt šo sugu Latvijā vairs nebūs iespējams. Tāpat iedzīvotāji joprojām aicināti ziņot par Spānijas kailgliemežu novērojumiem invazīvo sugu pārvaldes mājaslapā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
