Latvijā noslēgsies pirmais mācību gads tikai latviešu valodā. Kā veicies Rīgas 75. pamatskolai?
Bijusī Rīgas 75. vidusskola, kas tagad ir pamatskola, agrāk bija izteikta mazākumtautību skola – absolūtajam vairākumam skolēnu dzimtā valoda ir krievu. Pirms pusotra gada skolu sāka vadīt jauna direktore. Uzsākot darbu, atklājās, ka pakāpeniskā pāreja uz mācībām latviešu valodā, kas daudzviet risinājās jau vairāk nekā gadu, šeit faktiski nebija notikusi.
"Kad sāku strādāt, aizgāju uz katru klasi novadīt stundu, un es redzu, ka mani vienkārši nesaprot. Tas man laikam bija grūtākais, jo mēs saprotam, ka tai pārejai ir jānotiek, bet es skatos, ka tā pāreja īsti, ka tā pakāpeniska līdz šim bilingvālā izglītībā nav devusi rezultātus, kam būtu bijis jau jābūt. Ja ir skolēni un skolotāji, kuri nesaprot elementāras sarunvalodas frāzes, tad rodas jautājums, kā tas bija noticis līdz šim."
Grūtību bijis daudz, un skolā nācies veikt vairākas būtiskas pārmaiņas – gan valodas lietojumā, gan ieviešot pasākumus, kas iepriekš netika darīti. Pārmaiņas sakrita ar valsts valodas pārbaudēm un skolas akreditāciju. Šajā laikā no skolas aizgājuši arī ap 30 skolotāju un 120 skolēnu.
"Es arī mēģināju izrunāt ar katru vecāku, kurš gāja projām. Šī informācija man arī pienāca, ka ir grūti, ir grūti latviešu valodā, tas ir viens aspekts. Un otrs aspekts, ka ienāk jauns vadītājs ar savu redzējumu un pārmaiņām, un mēs tā neatkāpīgi pie tā, ka mēs veicinām šo latvisko vidi, organizējam dažādus pasākumus, kā, piemēram, šodien karjeras dienu. Un es saprotu, ka tie bērni var justies neērti, jocīgi, jo viņiem ir jākomunicē latviešu valodā, un bieži vien viņi arī mēdz noslēgties."
Kā lielāko izaicinājumu skolā min patiesībā sadarbību ar vecākiem. Šajā skolā mācās teju 300 skolēnu, pirms divām nedēļām norisinājās vecāku diena, uz kuru ieradās viens, divi vecāki.
Liela ietekme ir arī sociālajai videi, un daļai skolēnu motivācija mācīties ir zema. Tāpēc skolā cenšas rīkot dažādus pasākumus un aktivitātes, piemēram, šodien – Karjeras dienu, lai palīdzētu bērniem vairāk iesaistīties un iekļauties, jo daudzi šādu pamudinājumu un pieredzi savās ģimenēs nesaņem.
"Es sajutu to izaicinājumu, kas ir, ka tie cilvēki dzīvo tajā vienā noslēgtā komunā un viņiem ir grūti izrauties ārā. Man tas galvenais vēstījums šodien bija – meklējiet komūnas ārpus šīm skolas telpām, iesaistieties nevalstiskajā organizācijas, kaut vai ejiet uz dzīvnieku patversmi kā brīvprātīgais strādāt, bet atrast tos cilvēkus ārpus šīs vides. Tas bija mana tā cerība, ka viņi to paņems un reāli darīs."
Man bija svarīgi to domu viņiem aiznest un svarīgi, ka viņi viņu arī paņem un arī saprot mani. Un tad bija, jā, izdevās, ka mēs uztvērām to vienoto valodu, kādā viņi mani saklausīja un sadzirdēja."
"Mums visiem tomēr ir jāiesaistās, ja mēs gribam to nākotni taisīt vai sasniegt labāku. Un mēs katrs, ja varam, mums ir jāiegulda tā sava artava tajā, lai veidotu šo jaunu paaudzi ieinteresētu, labāku, lai liktu vai veicinātu domāt par sevi, gribēt vairāk un arī darīt vairāk."
Lai arī daļai skolēnu motivācija mācīties tālāk joprojām ir zema, tomēr netrūkst arī tādu, kuri jau tagad zina, kādu profesiju vēlas izvēlēties.
Denīza, 9 klase
"Es domāju vai nu juvelieris vai horeogrāfe. Horeogrāfs tāpēc, ka es dejoju seši gadi, juvlieris, jo man ļoti patīk visi aksesuāri," saka 9. klases skolniece Denīze.
Tikmēr septītās klases skolniece Sofija vēlas būt: "Patologanatoms. Man to interesē, gribēja kļūt mans tētis jaunībā, bet nekļūs, un es gribu, tagad.
Bet piektklasnieks Aleksandrs: "Par žurnālistu tāpēc, ka man ļoti patīk daudz runāt, patīk visu laiku būt centrā, vidū visās ziņas."
Arī skolotāji saka – jo vairāk notiek dažādi pasākumi, jo lielāka iespēja, ka bērni tajos iesaistās. Tāpēc šobrīd lielākā daļa aktivitāšu tiek rīkotas mācību stundu laikā, jo brīvprātības princips mēdz nestrādāt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
