Krievija apsūdz Baltijas valstis un Somiju par līdzdalību Ukrainas dronu uzbrukumos

Krievijas diktatora palīgs Nikolajs Patruševs intervijā valsts izdevumam "Rossijskaja Gazeta" apgalvoja, ka uzbrukumos ostām Ļeņingradas apgabalā esot iesaistītas arī kaimiņvalstis. "Uzskatu, ka arī kaimiņvalstis ir līdzdalīgas šajos noziegumos, pat ja Ukrainas droni tiek palaisti no kuģiem Baltijas jūrā," sacīja Patruševs.

Viņš arī norādīja, ka Baltijas valstu un Somijas gaisa telpas izmantošana nozīmētu NATO tiešu iesaisti: "Gaisa telpas nodrošināšana droniem nozīmē NATO dalībvalstu tiešu dalību uzbrukumos Krievijas teritorijai un infrastruktūrai."

Patruševs uzsvēra, ka attālums no Ukrainas līdz uzbrukumu vietām pārsniedz 1400 kilometrus, tāpēc, viņaprāt, šādu operāciju nevarot īstenot bez citu valstu piekrišanas. "Tāds maršruts prasa rūpīgu plānošanu un vismaz to valstu vadības piekrišanu, kuru teritoriju tas šķērso," viņš apgalvoja.

Vienlaikus viņš pauda arī nepārbaudītus apgalvojumus, piemēram, ka Igaunijas iedzīvotāji saņemot brīdinājumus par iespējamu dronu parādīšanos debesīs.

Uzbrukumu ietekme uz Krievijas eksportu

Ukrainas dronu uzbrukumi marta beigās un aprīļa sākumā būtiski skāruši Ustjlugas un Primorskas naftas ostas. Tiek lēsts, ka šo uzbrukumu dēļ Krievijas naftas eksports uz laiku samazinājies pat par 40%.

Uzbrukumu laikā daļa dronu, iespējams, šķērsoja Baltijas valstu un Somijas gaisa telpu, un atsevišķi aparāti arī nogāzās šo valstu teritorijā.

Baltijas valstis un Somija vairākkārt noraidījušas jebkādu iesaisti šādos uzbrukumos. Tās uzsver, ka nav devušas atļauju izmantot savu gaisa telpu militārām operācijām pret Krieviju.

Tāpat šīs valstis norādījušas, ka Ukraina tās iepriekš par šādiem uzbrukumiem nav informējusi un ka Kijiva ir aicināta neizmantot to gaisa telpu šādiem mērķiem.