Ko iesākt ar izklaides vietu trokšņiem? Šis jautājums nav sakārtots

Satversmes tiesa nu ir skaidri pateikusi – Latvijā nav izveidota efektīva sistēma, kas pasargātu cilvēkus no pārmērīga izklaides trokšņa. Un runa nav tikai par pašu troksni, bet arī likuma nepilnībām – noteikumos, kontrolē, un atbildībā. Tagad "bumba" ir Saeimas pusē – tai jāizveido sistēma, kas reāli aizsargātu cilvēku pamattiesības.

Šis jautājums tika aktualizēts pagājušā gada vasarā, kad Tiesībsarga birojs, reaģējot uz daudzajām iedzīvotāju sūdzībām, lūdza Satversmes tiesa izvērtēt, vai Latvijā trokšņa regulējums ir pietiekams un atbilstošs. Iedzīvotāju sūdzības par šo problēmu ir skanējušas gadiem ilgi. Tieši pirms gada galvaspilsētā pat tika rīkots speciālus pikets.

"Es dzīvoju Ķīpsalā un katru piektdienu, sestdienu, svētdienu es eju gulēt vannas istabā. Tāpēc, ka es nevaru gulēt! Man ir 63 gadi, es divos naktī pamostos, viss, nevaru gulēt tālāk. Mēs cīnāmies 15 gadu, nekāda risinājuma," iepriekš norādījis Ķīpsalas iedzīvotājs Boriss.

"Es pati esmu uz Andrejsalu braukusi raut ārā vadus, jo 24 vai 36 stundas no vietas nevar gulēt. Vienā brīdī tas sāk ietekmēt veselību," iepriekš teikusi Ķīpsalas iedzīvotāja Maija.

Satversmes tiesa secināja, ka, pretēji savam pienākumam, valsts nav noregulējusi izklaides trokšņa novērtēšanu, kontroli un ar to saistītos atbildības jautājumus. Turklāt pieļauta situācija, ka katra pašvaldība šo jautājumu risinājusi atšķirīgi. Saeimai līdz nākamā gada martam jāizstrādā vienots likums, kas aizsargātu iedzīvotāju intereses.

"Redzam, ka no sistēmas viedokļa, trokšņu pārvaldības jautājums valstī nav sakārtots, tas ir sadrumstalots, defektīvs. Un valstij jāuzņemas ļoti nopietna atbildība par šī jautājuma risināšanu kompleksi, tāpēc mēs dodam šo laiku," pauž Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.

Tiesa norāda, ka šī lēmuma  mērķis nav ierobežot izklaides industrijas darbību, bet gan līdzsvarot atšķirīgās pamattiesības.

"Tiesa nonāca pie secinājuma, ka pie tik būtiskiem jautājumiem, kur saduras vairākas intereses un jo īpaši –  vairākas pamattiesības, tiesības uz privāto dzīvi, tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, tiesības uz veselības aizsardzību un, protams, arī komersanta tiesības veikt komercdarbību – šeit ir nepieciešams pamatprincipu līmenī regulējums, kas ir jāizdod likumdevējam! Tātad valstij – unificēti," norāda Kucina.

Tiesa precizē – izklaides troksnis ir komersantu radīts troksnis, piemēram, bāros, klubos, terasēs un viesu namos. Runa nav tikai par mūzikas atskaņošanas skaļumu vai basu dārdiem, bet arī troksni, kas rodas no apmeklētāju sarunām un uzvedības.

"Izklaides troksnis ir mainīgs, tas ir impulsveidīgs un to raksturo arī šīs zemas frekvences komponentes, kurām piemīt tālāka izplatība, kad it kā citu troksni nedzird, bet cilvēki savā mājoklī, ja kut kur notiek šī diskotēka vai bārs, visu laiku ir – "tu- tu- tu- tu- tu". Jūs noteikti esat paši dzirdējuši," skaidro Satversmes tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa.

Tiesas ieskatā, ir nepareizi, ka līdz šim pašiem iedzīvotājiem nācies cīnīties par savām pamatiesībām pēc netraucēta naktsmiera.

"Lai pierādītu izklaides troksni, ir jāiesaistās tieši pašiem iedzīvotājiem, jāsaka. Cietušajiem, nosacīti jāiesaistās, gan ar informācijas vākšanu, lai pierādītu – lūk, šis ir traucējošais izklaides troksnis, gan ar pierādījumu vākšanu, gan ar paskaidrojumiem. Faktiski tie cilvēki iegulda ļoti ilgu laiku, lai pierādītu, un tas nav adekvāti," norāda Krūmiņa.

Par miera traucēšanu Latvijā var piemērot administratīvo atbildību komersantiem, taču tiesa secinājusi, ka naudas sodi nedod reālu efektu.  Policija nereti ierodas brīdī, kad troksnis jau ir beidzies. Citkārt – vienuviet darbojas vairākas izklaides vietas, un nav skaidrs, kuru sodīt.