"Mēs varētu izrauties un būt priekšā, bet bremzējam". Latvija būtiski atpaliek mākslīgā intelekta lauciņā, norāda eksperti
Mākslīgais intelekts arvien spēcīgāk ietekmē darba tirgu, un īpaši jūtami tas ir kreatīvajās nozarēs. Podkāstā "Superspēja" eksperti atklāti runā par realitāti, ko daudzi vēl nevēlas pieņemt – daļa profesiju izzudīs, bet vietā nāks jaunas. Kā sarunā izskan, šis ir pārejas periods, kurā nozare piedzīvo "sāpīgu procesu", jo tehnoloģijas "sit pa tiešo aģentūrām vai radošajām profesijām", radot spiedienu mainīties vai riskēt ar savu vietu tirgū.
Diskusijā netiek slēpts, ka mākslīgais intelekts var aizvietot daļu darba. "Man liekas, ļoti daudzi pazaudēs darbu. Un lai viņi pazaudē darbu," provokatīvi norāda viens no viesiem, uzsverot, ka problēma nav tehnoloģijā, bet nevēlēšanās tai pielāgoties.
Tie, kuri atteiksies apgūt jaunos rīkus, atpaliks. "Atlaidīs tos radošos, kas atteiksies izmantot rīkus," tiek uzsvērts sarunā, iezīmējot skaidru robežu starp tiem, kas pielāgosies, un tiem, kas paliks pagātnē.
Tomēr lielākais izaicinājums, pēc ekspertu domām, nav tikai individuālā līmenī, bet arī valsts mērogā. "Sāpīgais moments, skatoties uz Latviju – mēs kā maza valsts varētu uz šī viļņa lekt laukā, bet mēs fiziski bremzējam," saka daudznozaru dizainers un radošais tehnologs Kristaps Cīrulis.
Neskatoties uz potenciālu kļūt par vienu no līderiem, uzņēmumi bieži vilcinās, baidās investēt un gaida skaidrākus signālus no tirgus. Rezultātā, kā brīdina eksperti, "katru nedēļu soli pa solim sāk atpalikt", kamēr citur jau veidojas jauna tipa aģentūras un biznesa modeļi.
Pieteikšanās RSU maģistra studiju programmai "Digitālās stratēģijas un mākslīgā intelekta vadība" no 2026. gada 1. jūnija līdz 10. jūlijam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
