Veikts unikāls pētījums par apdzīšanu uz Latvijas šosejām: rezultāti atklāj satraucošu ainu

Apdzīšanas pētījums veikts, izmantojot profesionālu bezpilota lidaparātu. Tas ir svarīgi, jo autovadītājiem nemanāma novērošana ļauj iegūt patiesus datus. Šādā veidā apdzīšanas pētījums Latvijā veikts pirmo reizi.

Satiksmes drošības pētnieks Oskars Irbītis atklāj, ka droni tika lidināti 18 dažādos šoseju posmos un kopumā pētījumā apskatīti 213 apdzīšanas manevri, kad vieglais auto apdzen kravas mašīnu. Analizēts ātrums un distance pirms apdzīšanas, tās laikā un uzreiz pēc tās.

Pētījumā atklāts, ka tikai 1,4% manevru apdzīšana veikta, ievērojot maksimālo ātrumu. Pārējos gadījumos vidējais ātrums apdzīšanas laikā bija 114 km/h.

"Būtībā tikai ļoti reti kad apdzīšanas manevrs tiek veikts atbilstoši satiksmes noteikumiem. Viens no riskantākajiem momentiem ir hroniska distances neievērošana," norāda Oskars Irbītis.

Distance netiek ievērota pirms apdzīšanas un arī brīdī, kad vieglais auto atgriežas savā joslā. Vienā gadījumā bija novērots pat viegls kontakts, kad apdzenošais auto atgriezās savā joslā pēc apdzīšanas.

Katru epizodi pētnieki novērtēja ar ballēm no viens līdz desmit, jo lielāks punktu skaits, jo nedrošāk veikta apdzīšana. Vērtēja ātrumu, distanci, to, cik apdzenošais auto traucē citiem transportlīdzekļiem, un to, vai tiek ievēroti satiksmes noteikumi.

Vairums autovadītāju, kuri veica apdzīšanu, ieguva sešas un vairāk balles. Lielais iegūto baļļu skaits liecina, ka droša apdzīšana ir drīzāk izņēmums, nevis norma.

Paralēli apdzīšanas pētījumam arī apdrošināšanas sabiedrība "Balta" veica praktisku apdzīšanas eksperimentu uz lidlauka skrejceļa.

Busiņa vadītāja lomā iejutās "Star FM" radio dīdžejs Artūrs Mednis. Tieši šāds transportlīdzeklis tika izvēlēts, jo vairākus gadus pieaug negadījumu skaits, kurus izraisa apdzenoši busiņi. Artūrs pēc eksperimenta secina, ka bieži vien apdzīšanas ir ne vien bīstamas, bet arī bezjēdzīgas: "Es vispār esmu padomājis par to, cik ļoti mēs cenšamies to fūri apdzīt. Beigu beigās mēs kilometru čakarējamies pa to ceļu, kamēr tiekam garām, un tur jau atkal vēl viena fūre priekšā."

Teju ikviens autovadītājs ir redzējis, ka apdzīšanas Latvijā bieži tiek veiktas pārgalvīgi. Tomēr ir svarīgi uzzināt reālo situāciju, uzsver satiksmes pētnieks: "Ja mums ir uzkrāta šī reālo situāciju datubāze, reālie novērojumi, tad ir vieglāk analizēt smagos negadījumus. Tāpat arī plānot darbības, lai samazinātu bīstamās situācijas.

Diemžēl bīstamās situācijas ik gadu paņem daudzu cilvēku dzīvības. Piemēram, aizvadītajā gadā mira 27 cilvēki un 53 satiksmes dalībnieki tika smagi ievainoti negadījumos ar iesaistītiem kravas auto.