Ikdienas paradumi, kas mūs indē. Pētījums atklāj kaitīgas vielas Latvijas iedzīvotāju organismos
Ēdiena sildīšana plastmasas traukos – šķietami nevainīga izvēle. Taču tieši šādi mūsu organismā var nonākt nevēlamas vielas. Līdzīgi arī ar nenomazgātiem augļiem vai piededzinātu un fritētu pārtiku.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā analizēti vairāk nekā 400 cilvēku bioloģiskie paraugi, meklējot 30 bīstamākās vielas no vairākiem simtiem iespējamo savienojumu. Rezultāti rāda – visbiežāk tās ir pesticīdu atliekas, smagie metāli – dzīvsudrabs un svins, un noturīgie organiskie piesārņotāji, piemēram, bisfenoli un benzpirēni. Būtiska daļa šo vielu organismā nonāk ar pārtiku, īpaši – importētu.
"Var būt ne līdz galam gaidīts, ka tik lielam procentam ir kāda no šīm vielām tādā līmenī, kas prasa papildu uzmanību un papildu vērību, jo tie faktiski ir 60%, kuriem mēs redzējām vienu, divas vai vienam rekordistam pat piecas no tām 30 bīstamajām vielām," stāsta RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Tomēr ne viss atkarīgs no veikalu plauktos atrodamā. Daļu kaitīgo vielu mēs radām paši savā virtuvē. Piemēram, akrilamīds veidojas piedegušā vai pārlieku ceptā pārtikā.
"Vērtējot arī viņu, tātad, izplatību viens, bet arī tiešām bīstamību. Faktiski, tās lielākās bīstamības grupas, kurām mēs pievērsām pamata uzmanību, ir kancerogenitāte – spēja radīt audzējus jeb attīstīties audzējiem, ja šīs vielas ir par daudz vai vispār ir klāt. Otra lielā ietekme, protams, ir endokrīnā sistēma – ietekmē reproduktīvo veselību, tai skaitā, neauglību, vielmaiņu, metabolismu," bilst Vanadziņš.
Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā situācija nav starp sliktākajām, tomēr pētījums skaidri parāda – kaitīgās vielas ir daļa no mūsu ikdienas. Un tās var mazināt ar vienkāršiem ieradumiem – rūpīgi mazgājot augļus un dārzeņus, izvēloties kvalitatīvāku pārtiku un pārdomājot gatavošanas paradumus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
