Pētījumā atklāts, ka latviešu organismā atrodas vismaz trīs kaitīgas vielas. Eksperti skaidro, kā sevi no tām pasargāt

Pētījumā analizēti bioloģiskie paraugi, kuros meklētas 30 bīstamākās vielas no vairāk nekā 300 iespējamiem savienojumiem.

Rezultāti rāda, ka vairāk nekā pusei iedzīvotāju organismā konstatējamas vismaz viena vai vairākas nevēlamas ķīmiskās vielas. Tās galvenokārt iedalāmas trīs grupās – pesticīdi, smagie metāli un noturīgie organiskie piesārņotāji, piemēram, bisfenoli un benzpirēni, kuriem "nemaz nevajadzētu būt, bet tie tomēr ir".

Būtiska daļa šo vielu organismā nonāk ar pārtiku. Pētījums liecina, ka viens no galvenajiem riskiem ir importa produkti, nevis vietējā ražošana. "Mūsu lielākās bažas ir importa pārtika," norāda eksperts, piebilstot, ka daudzi pesticīdi tiek izmantoti produktu virsmas apstrādei, lai tie ilgāk saglabātos. Tāpēc vienkārši paradumi, kā augļu un dārzeņu rūpīga mazgāšana, var samazināt šo vielu uzņemšanu.

Vienlaikus Latvija kopumā joprojām ir relatīvi "tīrāka" nekā daudzas citas Eiropas valstis, īpaši pesticīdu ziņā.

Tomēr ne mazāk nozīmīgs avots ir pašu cilvēku ikdienas ieradumi. Viens no izplatītākajiem piemēriem ir akrilamīns – viela, kas veidojas piedegušā, pārlieku ceptā vai fritētā pārtikā.

"Tās ikdienas izvēles ir ļoti vienkārši izdarīt – vienkārši nepiededzināt pārāk daudz neko," saka Vanadziņš. Šādas vielas saistītas ar nopietniem veselības riskiem, tostarp onkoloģiskām un sirds-asinsvadu slimībām.

Pētījuma autori uzsver – informēti lēmumi, sākot no produktu izvēles līdz gatavošanas paradumiem, var būtiski samazināt kaitīgo vielu ietekmi uz organismu.