Siltuma cenu dēļ Valainis rosina atlaist Rīgas mēru vai visu domi
Valsts kontroles šonedēļ publiskotā revīzija apstiprina to, ko "Nekā personīga" izpētīja jau pirms vairākiem gadiem. Rīgā joprojām pilnībā neizmanto lētāku siltumu, kas rodas "Latvenergo" termoelektrostacijās, ražojot elektrību. "Rīgas Siltums" iepirkumu nav sakārtojis tā, lai vispirms pirktu lētāko siltumu. Regulators nav mainījis veco tarifu kārtību, bet Ekonomikas ministrija un Rīgas dome šo problēmu gadiem nav atrisinājušas.
Tieši pirms diviem gadiem "Nekā personīga" stāstīja, ka Rīgā ir divas termoelektrostacijas, kur ražo elektrību, un tām rodas blakusprodukts – siltums. Bet siltums netiek izmantots, lai rīdziniekiem samazinātu apkures rēķinus. Šie ir tie milzu dūmeņi, pa kuriem pat ziemas sala laikā šādi saražotais siltums burtiski izkūp gaisā.
"Praktiski, mēs sadedzinām dabasgāzi gāzes turbīnā. Ģenerators izstrādā elektroenerģiju, un karstās dūmgāzes pēc sadegšanas nonāk katlu utilizatorā. Ja nav siltuma pieprasījuma, siltumu nav kur likt, tad šo siltumu mēs kondensācijas režīmā izmetam gaisā," 2024. gada 19. maijā sacīja AS "Latvenergo" TEC Tehniskais direktors Iļja Kaminskis.
Noskaties: Miljoni teju burtiski izkūpējuši gaisā. Kāpēc rīdzinieki par siltumu krietni pārmaksājuši?
Elektrību "Latvenergo" tolaik ražoja pēc attiecīgās dienas pieprasījuma biržā, tāpēc, cik siltuma saražos, TEC zināja tikai vienu dienu uz priekšu. Bet "Rīgas siltums" to iepirka reizi nedēļā. Tāpēc "Latvenergo" 2023. gadā gaisā izkūpināja ap 180 tūkstošus megavatu siltuma. Amatpersonas un atbildīgie solīja, ka problēma apzināta. Risinājums būs. Par to kopš 2023. gada diskutēja Saeimas tautsaimniecības komisijā.
"Es jums parādīšu faktus – 2023. gada janvāris, trauksmes ziņojums, publicēta informācija, ka "Latvenergo" izpūš. Tālāk. 2024. gada maijs TV3 "Nekā personīga" publicē – mēs izpūšam gaisā 180 nododamu megavatstundu. Klusums!"
Rīgas dome ir viens no akcionāriem uzņēmumam "Rīgas siltums". Otrs īpašnieks – Ekonomikas ministrja. Ne viens, ne otrs neuzņemas atbildību par neizdarībām sltumapgādē, ko šonedēļ izgaismoja Valsts kontrole.
Valsts kontrole jaunākajā revīzijā rakstīts, ka "Rīgas Siltums" arī šobrīd neizmanto visu pieejamo lēto TEC saražoto siltumu, un tas joprojām izkūp gaisā. Un laikā, kad energoresursi maksā dārgi, par šo neizdarību samaksā rīdzinieki ar augstiem apkures rēķiniem.
"Te nav viena atbildīgā. Ir vairākas iesaistītās puses. Problēma veidojas no tā, ka iniciatīvas trūkums un viens uz otru skatās, bet tie galvenie ir "Rīgas siltums" un regulators. Pakārtoti "Latvenergo", kuriem jāstartē šajā tirgu, bet kas nav noteikumu veidotājs, kā tas tirgus Rīgā darbojas."
[To, ka ir šāda situācija, mēs jau stāstījām pirms diviem gadiem. Pa šo laiku nekas nav mainījies..-red.]
Ir mainījies, noteikti ir mainījies…"
Septīto mēnesi vadītāja amatā nostrādājušais "Rīgas Siltums" valdes priekšsēdētājs pārmetumus noraida un saka, ka iepirkuma kārtība mainās. Taču problēma nav pilnībā atrisināta. Uzņēmums daļu apkurei vajadzīgā siltuma nopērk iepriekš, bet "Latvenergo" tikai dienu pirms piegādes zina, vai TEC ražos elektrību un reizē varēs piedāvāt lētāku siltumu Rīgai. Lai šo siltumu izmantotu vairāk, jāmaina ne tikai "Rīgas Siltuma" iepirkumi, bet arī līgumi ar citiem ražotājiem un regulatora tarifu kārtība. Bet tas nav izdarīts.
"Ir sarunas. Tas arī rezultējās aizvadītajā apkures sezonā, kad pirmo reizi RS pastāvēšanas vēsturē mēs noslēdzām vienošanos ar "Latvenergo" ārpus konkurences zonas. Tika iegādāta siltumenerģija 120 megavati jaudas apjomā, kas ir par pazeminātu cenu, kas bija zemāka par tarifu. Un arī šogad mēs esam uzsākuši sarunas."
"Latvenergo" TEC var strādāt divējādi. Ja Rīgai vajag tikai siltumu, uzņēmums to ražo ūdenssildāmajos katlos, dedzinot gāzi. Tad cena ir augsta un to veido galvenokārt gāze un CO2 kvotas. Ja TEC iedarbina elektrības ražošanai, tad siltums ir blakusprodukts, un tas ir lētāks. "Latvenergo" saka, ka šādu siltumu piedāvā dienas izsolēs, bet tālāk jau "Rīgas Siltums" izlemj, cik daudz pirkt.
"Pilnībā piekrītam šiem secinājumiem un uzdevumiem, kas mums ir jāveic. Apņemamies tos īstenot un jau šobrīd īstenojam."
"Pirmā lieta, ko es no savas puses gribu teikt ir paldies Valsts kontrolei!"
"Paldies Valsts kontrolei par veikto revīziju un uzskatām to par ļoti vērtīgu!"
"Finanšu ministrija likumā pateikusi "Latvenergo" pelnīt 144 miljonus un ievadīt to kasē. Tur nav nekādu interešu Rīgai nodot lētu siltumu."
"Nu, kad to sāksiet darīt? Visi to redz! Es skatos uz Ekonomikas ministriju, skatos uz regulatoru, "Rīgas siltumu". Un jūs visi to saprotat! Ja es to saprotu, tad jums vispār ir jāsaprot. Ja nesaprotat, tad ejiet mājās," saka Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters.
Valsts kontrole nav vērtējusi vai Rīgas siltums lobējis mazo privāto šķeldas katlu māju intereses, kuriem noteikts konkrēts siltuma apjoms, ko pašvaldības un ekonomikas Ministrijas pārvaldītajam uzņēmumam no tiem jāiepērk. Savulaik "Rīgas siltums" padomes priekšsēdētājs bija Vjačeslavs Stepaņenko. Tas pats, kurš kopā ar kundzi šobrīd Rīgas domē partijas "Suverēnā vara" galvgalī apgalvo, ka cīnās par darbaļaužu tiesībām. Pirms 9 gadiem, kad Stepaņenko bija varas pozīcijās Nila Ušakova pārvaldītajā domē, publiski izskanēja aizdomas, ka "Rīgas Siltums" sadarbosies ar politiķiem pietuvinātiem uzņēmējiem un tiek lobētas viņu intereses pelnīt uz pašvaldības rēķina. Vai šis ir viens no iemesliem, kāpēc rīdzinieki par siltumu pārmaksā, bet "Latvenergo" to vienkārši izpūš gaisā, revidenti nevērtēja.
"Mēs kā "Latvenergo" rīkojamies kā valsts kapitālsabiedrība, kā krietns un rūpīgs saimnieks, maksimizējot "Latvenergo" aktīvu noslodzi un attiecīgi atdevi. Saskaņā, protams, ar SPRK tarifu un tirgus dizainu. Vēlreiz gribu pasvītrot, ka tirgos dizains ir tirgus operatora jeb "Rīgas siltuma" rokās. Mēs aktīvi mudinām izmaiņas tirgus organizācijā, kas ļautu mums tā kā efektīvāk un lētāk piedalīties šajā tirgū. (..) Mēs pirmās vēstules par šo esam rakstījuši 2018. gadā pirms 8 gadiem. Līdz ar to pateikt, ka mēs tā kā pasīvi sēžam un noskatāmies uz to, ka siltums kā tvaiks izkūp gaisā, tā nevar. Mēs esam tikai priecīgi, ka tās izmaiņas notiek nu vienlaicīgi, mēs esam katram Latvijas iedzīvotājam piederošā pastarpināti piederošā kapitālsabiedrība un rīkojamies saskaņā ar Komerclikumu, proti, kā krietni un rūpīgi saimnieki attiecībā uz savu saimniecību."
Rīdzinieku makiem tik svarīgajā jautājumā ZZS un "Progresīvie" pārmet viens otram neizdarību un neprofesionalitāti. Jo "Rīgas Siltumam" ir divi saimnieki Rīgas dome un Ekonomikas ministrija. Un viņiem būtu bijis jāseko, kā uzņēmums pērk siltumu un vai rīdzinieki par to nepārmaksā. Revīzija rāda, ka šī kontrole bijusi vāja.
"Šobrīd Rīgas domē pēc būtības nav stratēģija, kādā veidā mijiedarboties privātajiem ar "Latvenergo". Viņi ir visu laiku paļāvušies un šo jautājumu laiduši pašplūsmā. Cita starpā VK ziņojums pasaka to, ka EM aktīvā iesaiste palīdzēja šo te tarifu pēc būtības samazināt.Man bija tikšanās ar Rīgas mēru, kur es Rīgas mēram uzreiz pēc viņa stāšanās amatā pateicu, ka viņiem ir nepieciešama stratēģija. Nevar būt tā, ka EM Rīgas vietā darīs viņu darbu."
"Es aicinātu tomēr strādāt! Darīt savu darbu un šajā situācijā ir jāvērtē kādā veidā Rīgas siltums būtu pārņemams formā, kur vismaz viens no šiem kapitāldaļu turētājiem tur kontrolpaketi un var pieņemt lēmumus iedzīvotāju interesēs."
"Jā, Rīgas domi atlaida dēļ miskastēm 6 gadus atpakaļ, tad šajā brīdī – es būtu VARAM ministrs – es pilnīgi noteikti rosinātu vai nu paša mēra vai visas domes atbrīvošanu, jo tas ir absolūti domes neizpildīts darbs!"
"Jā, nu droši, lai Ekonomikas ministrs dara, vēršas VARAM. Es aicinu arī beigt slēpties aiz dažādiem papīriem. Es arī varētu pārmest, ka mēs strādājam pie mājokļu stratēģijas izstrādes pilsētā, jo mums valstī mājokļu stratēģijas nav."
Rīgas mērs norāda, ka Valsts kontroles revīzija ir vēl viens apstiprinājums tam, ka "Rīgas Siltums" ir pilnībā jāpārņem pašvaldībai. Šādas sarunas ar Ekonomikas ministriju gan neesot sāktas, bet tas būs jādara.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
