Itālijas kultūras ministrs boikotēs Venēcijas biennāles atklāšanu Krievijas dalības dēļ
Krievijas atgriešanās 61. Venēcijas mākslas biennālē izraisījusi asu reakciju Itālijā un Briselē – Itālijas kultūras ministrs atteicies apmeklēt pasākuma atklāšanu, Eiropas Komisija draudējusi pārskatīt finansējumu, bet biennāles žūrija bezprecedenta lēmumā paziņojusi, ka Krievija un Izraēla netiks pielaistas balvu konkursam. Tikmēr biennāles vadība aizstāv Krievijas paviljona iekļaušanu, uzsverot institūcijas autonomiju.
Itālijas kultūras ministrs Alessandro Džuli paziņojis, ka protesta dēļ neapmeklēs 61. Venēcijas biennāles atklāšanu 9. maijā, iebilstot pret Krievijas paviljona atgriešanos pasākumā, vēsta "Euronews".
Krievija biennālē nebija piedalījusies kopš 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, taču šogad tās paviljona atjaunošanu apstiprināja biennāles fonda prezidents Pietrandželo Butafoko. Tieši šis lēmums radījis nopietnas domstarpības gan Itālijas valdībā, gan Eiropas Savienības līmenī.
Lai gan Krievijas paviljons formāli atgriezīsies biennālē, publikai tas būs slēgts visā izstādes laikā — no 9. maija līdz 22. novembrim. Saskaņā ar "Adnkronos" ziņoto, tas būs pieejams tikai medijiem dažas dienas pirms atklāšanas.
Džuli iepriekš publiski kritizēja šo lēmumu un pat aicināja atkāpties Tamāru Gregoreti, Kultūras ministrijas pārstāvi biennāles valdē, pārmetot, ka viņa nav iebildusi pret Krievijas līdzdalību.
Savukārt Butafoko lēmumu aizstāv, salīdzinot biennāli ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO). "Tā ir mākslas ANO, no kuras nevar izslēgt nevienu valsti," viņš sacīja Itālijas parlamenta deputātiem.
Tomēr ne visi Itālijā domā vienādi. Infrastruktūras ministrs Matteo Salvīni paudis atbalstu Krievijas dalībai, uzsverot, ka "mākslai un kultūrai ir jāvieno, nevis jāizslēdz."
Žūrija sper bezprecedenta soli
Papildu spriedzi radījis arī biennāles žūrijas lēmums izslēgt Krieviju un Izraēlu no Zelta lauvas un Sudraba lauvas balvu konkurences.
Žūrija norādīja, ka lēmums attiecas uz valstīm, kuru līderi tiek apsūdzēti noziegumos pret cilvēci Starptautiskajā Krimināltiesā — netieša atsauce uz Vladimiru Putinu un Benjaminu Netanjahu.
Paziņojumā žūrija uzsvēra: "Mēs jūtam atbildību sasaistīt mākslu ar mūsdienu steidzamajiem jautājumiem. Tā ir apņemšanās aizstāvēt cilvēktiesības."
Brisele draud pārskatīt finansējumu
Eiropas Komisijas reakcija bijusi īpaši asa. Brisele iepriekš brīdinājusi, ka var apturēt vai pat atsaukt biennālei piešķirto divu miljonu eiro finansējumu, ja netiks sniegts pārliecinošs pamatojums Krievijas dalības atļaušanai.
Vēl martā 22 Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras un ārlietu ministri vēstulē aicināja pārskatīt šo lēmumu.
Eiropas Komisijas viceprezidente Henna Virkunena un kultūras komisārs Glens Mikalefs paziņoja, ka "dalībvalstīm un institūcijām jāizvairās dot platformu personām, kas atbalstījušas vai attaisnojušas Kremļa agresiju pret Ukrainu."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
