Igaunijas prezidents: "Jāgatavojas atjaunot dialogu ar Krieviju"

Pēc Karisa teiktā, Eiropas valstīm kopīgi jāgatavojas atjaunot dialogu ar Krieviju.

"Vai mēs esam gatavi, ja karš beidzas šodien vai rīt? Kā mums jāreaģē? Kas mums jādara? Kas jādara Krievijai? Sagatavošanās jau būtu jāsāk," sacīja Kariss.

Lai gan Igaunijas līderi parasti brīdina par Krievijas ekspansijas centieniem un iespējamu kara paplašināšanos, Kariss aicina gatavoties arī kara beigām.

Kariss uzsvēra, ka karš var beigties rīt vai arī pēc vairākiem gadiem, taču jebkurā gadījumā tam jābūt gataviem.

Igaunijas prezidents pirmdienas vakarā dodas uz Helsinkiem. Kopā ar 90 cilvēku delegāciju, kurā ir kultūras un biznesa pārstāvji, aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Andrus Merilo un aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.

Intervija Somijas medijam sākās ar bažām, ka Krievijas izraisītais karš Ukrainā var paplašināties, un ar apgalvojumiem, ka nākamais mērķis varētu būt Baltijas valstis. Somijas laikraksts norāda, ka priekšstats par Igauniju kā nākamo mērķi ir ietekmējis ārvalstu investorus. Tika atcelts arī Tallinā plānotais meiteņu futbola turnīrs, jo ārvalstu komandas kara baiļu dēļ sāka atteikties no dalības.

Pēc Karisa domām, runas par Igauniju kā nākamo mērķi izplata tie, kuri vēlas valstij kaitēt. Tāpat cilvēki uz Igauniju projicē savas nedrošības sajūtas. "Varbūt viņi paši baidās kļūt par potenciāliem mērķiem," sprieda prezidents. Aizdomīgi droni ir novēroti arī Vācijā un Dānijā, taču cilvēki, kas dzīvo tālāk, nesaprot Krieviju un izjūt bailes no nezināmā, skaidroja Kariss. "Mums tas nav nezināms," viņš uzsvēra.

Jaunībā, Kariss apguvis arī Lielbritānijas un ASV armiju darbību. Viņš paskaidrojis, ka šī mācība nevis izraisīja "smadzeņu skalošanu", bet gan pretēju reakciju. "Mēs to prasmīgi slēpām, tāpat kā somi slēpa savu izpratni par Padomju Savienību aiz šķietamas draudzības."

Igaunija šogad valsts aizsardzībai atvēl vairāk nekā divus miljardus eiro, kas veido vairāk nekā piecus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Uz jautājumu, vai tas liecina par paaugstinātu apdraudējuma sajūtu, Kariss atbildējis noliedzoši.

Pirms Otrā pasaules kara Igaunija aizsardzībai tērējusi vairāk nekā 20 procentus no IKP, taču tai neesot bijis sabiedroto, atgādināja prezidents, apliecinot savu ticību NATO.

Pirms pieciem gadiem Kariss jautāja, kāpēc Somija nepievienojas NATO. Toreiz lēmumu pieņēmēji atbildēja, ka sabiedrība to nevēlas. "Piecus mēnešus vēlāk sabiedrība vairs nebija pret. Viss mainījās par 180 grādiem," viņš teica.

"Agresors ir jāaptur, un pēc tam attiecības jāpārskata. Krievijai ir jāmainās, lai ar to varētu sazināties," skaidroja Kariss.

Igaunijas prezidents ir starp tiem Eiropas līderiem, kuri uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu iecelt īpašo sūtni Krievijai, kurš jau tagad sagatavotu pamatus pēckara periodam. Mērķis būtu izvairīties no situācijas, kur lielvaras vienojas pār mazāku valstu galvām.

"Mēs kopīgi esam atbalstījuši Ukrainu, tostarp Igaunija un Somija. Tas nozīmē, ka mums jābūt iespējai paust savu viedokli. Tas ir iespējams tikai tad, ja piedalāmies diskusijās," sacīja Kariss.