Tallinas zoodārzs gatavo dārza susura atgriešanu Igaunijas savvaļā pēc 40 gadiem

Dārza susuris (Eliomys quercinus) kopš 1950. gadiem ir izzudis no Austrumeiropas un Ziemeļeiropas, un Igaunijā savvaļā tas pēdējo reizi tika novērots 1986. gadā.

Tagad mērķis ir atjaunot populāciju, izmantojot Tallinas zoodārzā audzētus dzīvniekus, un par sākotnējo vietu ir izvēlētas mazās Pakri salas pie Paldiskas. Susuriem tiks ievietotas mikroshēmas.

Šī ideja tika apspriesta jau 90. gados, taču tās īstenošana prasīja diezgan ilgu laiku. Pašreizējā iniciatīva ir bijušā Tallinas zooloģiskā dārza direktora Tīta Marana ideja, un projektu vadītāja Auli Veske.

"Pagājušajā gadā zoodārzs vērsās pie Tartu Universitātes ar ideju, ka, tā kā mums zoodārzā ir izdevies veiksmīgi turēt un pavairot susurus, varbūt universitātē ir kādi entuziasti, kas savā brīvajā laikā būtu gatavi uzsākt šādu ambiciozu projektu. Un tādi entuziasti bija," Veske pastāstīja raidījumam "Ringvaade".

Nīderlandē pašlaik norisinās veiksmīga susuru reintrodukcijas programma, un Veske teica, ka arī viņa to ir novērojusi. "Mēs esam apmeklējuši savus nīderlandiešu kolēģus, un mūsu zoodārza susuri faktiski ir cēlušies no turienes," norādīja Veske.

Līdz šim tiek aprūpēti 35 īpatņi, sākotnējais skaitlis bija 41, bet seši tika zaudēti ziemas miega sezonā, un Tallinas zoodārza dabas aizsardzības speciāliste Kristela Nemvalta sacīja, ka šis skaitlis nav tik slikts, ņemot vērā to, cik gara un auksta bija 2025.–2026. gada ziema.

"Pirmajā ziemā mēs bijām nedaudz noraizējušies un ļoti rūpīgi tos novērojām. Mums bija kameras viņu aplokos, mēs novērojām, cik bieži tie mostas, un regulāri tos svērām," sacīja Nemvalta.

Zooloģiskā dārza dabas aizsardzības centrs, kas nav atvērts apmeklētājiem, ir dzīvnieku pašreizējās mājas, un tajās mājvietas ir veidotas, ņemot vērā dzīvnieku uzvedību.

"Ir ļoti svarīgi, lai mājas iekšpusē būtu pietiekami biezs augsnes slānis, jo susuriem patīk ziemas guļai ierakties pazemē. Mēs pievienosim arī "mēbeles" — zarus, pa kuriem tie var uzkāpt — un īpašas ligzdošanas kastes, kas paredzētas susuriem, kur tie var gulēt dienas laikā un dzemdēt mazuļus," atzīmēja Veske.

Sīkdzīvniekiem ir nepieciešama arī sava telpa. "Ja mēs vēlamies tos pavairot, katrā voljerā varam ievietot tikai vienu pāri," piebilda Nemvalta.

Šī suga agrāk nebija pietiekami pētīta un izprasta, tāpēc nav skaidrs, kāpēc tā pazuda no Igaunijas ekosistēmas, lai gan tas, iespējams, bija saistīts ar padomju laika pesticīdiem. "Kā kukaiņēdāji, susuri ēda saindētus kukaiņus, un toksīni uzkrājās to tauku rezervēs, no kurām tie ir atkarīgi ziemā, kā rezultātā populācija strauji samazinājās," sacīja Veske, piebilstot, ka viņa "cer" ka tā ir taisnība, jo šādas ķīmiskās vielas vairs netiek izmantotas, kas nozīmē, ka pēc atkārtotas ieviešanas to skaits šī iemesla dēļ nesamazināsies.

Veske sacīja, ka "ideālā pasaulē" susuru izlaišana ar mikroshēmām būtu jāveic tikai vienu reizi, piebilstot, ka patiesībā tas ir jādara atkārtoti, gadu no gada, jo tā ir mācīšanās līkne gan cilvēkiem, gan susuriem.

Vēl viens veiksmes stāsts, uz kuru var paļauties, ir Eiropas ūdeles. "Tās ir atkārtoti ieviestas Hījumā un Sāmsalā, un tur tām klājas diezgan labi," sacīja Tallinas zoodārza direktors Kaups Heinma.

Viens interesants fakts par dārza susuriem ir dzīvnieka nosaukums igauņu valodā – lagrits – burtiski "lakrica", kas ir atsauce uz sugas melnajām acīm.

"No otras puses, varbūt tas piesaista cilvēkus un rada viņos ziņkāri — kāda veida "lakrica" ​​dzīvos Pakri salās? Pirmkārt, tās ir vienkārši neticami mīļas. Tās vienkārši ir! Pūkainas, saritinājušās un guļ kopā ar citiem susuriem," atzīmēja Veske.

Vēl viens interesants atklājums tika veikts, kad dzīvniekus zoodārzā apgaismoja ar ultravioleto gaismu, — tas lika to kažokam spīdēt. "Mēs nezinām iemeslu. Ir vairākas hipotēzes. Šo efektu izraisa porfirīni to kažokā, kas saules gaismā sadalās," paskaidroja Nemvalta. "Nav pat skaidrs, vai tā ir noderīga īpašība. Tā var būt vienkārši vielmaiņas blakusprodukts," piebilda Veske.

Neskatoties uz savu nosaukumu, dārza susuris galvenokārt apdzīvo mežus, kā arī augļu audzēšanas reģionus. Mūsdienās tas ir izplatītāks Eiropas dienvidrietumos un Alpu reģionos. Tas nav sastopams Apvienotajā Karalistē vai Īrijā.